"Neviens skaidri nezina, cik liela ietekme viņam ir uz apkārtējo cilvēku dzīvi. Bieži mums nav ne mazākās jausmas. Un mēs turpinām pieļaut vienas un tās pašas kļūdas." /153.lpp./
Nosaukumu "Trīspadsmit iemesli" jeb "Th1rteen R3asons why" jau biju sev piefiksējusi, bet kā seriālu, ko vēlos noskatīties "kaut kad, kad būs laiks". Tā sanāca, ka Džeja Ašera romāns jauniešiem "Trīspadsmit iemesli" iekļauts lasīšanas veicināšanas programmā Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija šī gada sarakstā lasītājiem no 15 gadu vecuma.
Klejs uz lieveņa atrod pasta sūtījumu ar savu vārdu, bet bez sūtītāja adreses. Kastē ir septiņas audio kasetes, kurās pirms divām nedēļām mirusī klasesbiedrene Hanna Beikere atklāj, kāpēc veikusi pašnāvību. Trīspadsmit iemesli ir trīspadsmit cilvēki (un vēl mazliet visa kā cita).
Autoram Džejam Ašeram ideja par romāna formu radusies audio ekskursijas laikā muzejā. Savukārt temats nācis pakāpeniski, tostarp arī no pieredzes ģimenē. Par romāna tapšanu lasāms grāmatas beigās nodaļā "13 jautājumi Džejam Ašeram". Tā nav ierasta lieta grāmatās, bet šeit, manuprāt, ļoti labi iederas.
Anotācijā uz pēdējā vāka solīts, ka Klejs atklāj kaut ko tādu, kas maina viņa dzīvi uz visiem laikiem. Dažas dienas pēc grāmatas izlasīšanas es vairs nespēju atcerēties, kas bija TĀDS dzīvi mainošs šajās audio kasetēs. Ja nu vien apziņa, ka ikkatram var būt nezināmi liela ietekme uz kāda cita dzīvi. Tomēr pāris mācības var atgādināt arī sev - nedari otram pāri, nedari to, ko negribētu izjust pats, runā. RUNĀ arī, ja bail, ka tas būs muļķīgi. Runā, ja redzi, ka kādam nav labi. Runā, ja pašam nav labi. Zināmā mērā ar to runāšanu un nerunāšanu man Džeja Ašera "Trīspadsmit iemesli" sasaucās ar nesen lasīto Delfīnes de Vigānas "Lojalitātes". Arī tajā grāmatā jaunietis būtībā dzina sevi pašnāvībā.
Temats ir ļoti nopietns un uzmanības vērts - jauniešu pašnāvības. Arī romāna forma ir neierasta un aizraujoša. Skolā ir svarīgi izcelties un tas bieži vien notiek uz apkārtējo rēķina. Daži to iztur klusējot, daži paši sāk apcelt citus, daži neiztur un nolemj, ka dzīvei nav jēgas. Arī Latvijā dati nav iepriecinoši - 8,2 % Latvijas jauniešu vecumā no 14 līdz 17 gadiem mēģinājuši veikt pašnāvību, savukārt 15,7% atzīst, ka pat apsvēruši konkrētu veidu, vietu vai rīcību pašnāvības veikšanai (pēc Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāna un Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras docētāja Toma Pulmaņa 2019. gada nogalē publicēta pētījuma).
Par to būtībā arī ir grāmata - par meiteni, kurai izdevās un viņa pastāsta, kā līdz tam nonākusi. Patiesībā neko daudz vairāk par šo romānu arī nav, ko rakstīt, jo visa "sāls" ir veidā, kā temats atklāts un tajā, kas meiteni ilgākā laika posmā pamudinājis uz neatgriezenisku soli.
Es teiktu, ka šī ir laba lasāmviela gan formas, gan satura ziņā gan pieaugušajiem, gan jauniešiem (īpaši tiem, kuri jūtas nesaprasti). Ir jaunieši, kuriem pietiek ar iegrimšanu literatūrā un izdomātā pasaulē, lai sajustos labāk. Ir jaunieši, kuri atrod, kam uzticēties, ar ko izrunāties par problēmām ar ģimeni, skolā vai vienkārši personiski uztraucošām lietām. Ja nekas no tā nepalīdz, jāmeklē profesionāla palīdzība. No tā nav jābaidās, no tā nav jākaunas!
- Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111
- Krīžu un konsultāciju centra "Skalbes" diennakts krīzes tālrunis 67 222 922 vai 27 722 292 Informāciju var meklēt arī "Skalbes" mājas lapā https://www.skalbes.lv/
- Pusaudžu Resursu Centra telefons 29164747 (arī whatsapp) un mājas lapa https://pusaudzim.lv/
Ko darīt, ja ir aizdomas par to, ka draugam ir pašnāvības nodomi:
- Neuzskati, ka situācija pati no sevis atrisināsies
- Nepamet cilvēku vienu pašu
- Neturi to noslēpumā
- Nedomā, ka nekas nenotiks
- Nediskutē vai nemoralizē
- Meklē palīdzību
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru