Katalāņu izcelsmes autores Annas Ļenasas grāmata "Krāsu mošķis" iekļauts lasīšanas veicināšanas programmas Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2020. gada programmā lasītājiem vecumā no pieciem gadiem. Mēs tai būtu pieķērušies agrāk vai vēlāk tieši BJVŽ dēļ, bet sanāca ātrāk, jo izdevējs, sūtot man citu grāmatu, pārsteidza arī ar "Krāsu mošķi" bērnam paciņā. Tā ir ļoti plāna, piecgadniekam piemērota izmēra un apjoma grāmatiņa, kas iepazīstina bērnu ar emocijām. Taču šī iepazīstināšana veidota ļoti interesantā, asociatīvā veidā. Izmēģinājuši grāmatu ar dēlu, secinu, ka arī nepilnu četru gadu vecumā tā ir ļoti universāls palīglīdzeklis un aizraujoša izklaide, kas sniedz arī zināšanas.
Mazais Krāsu mošķis pavisam sajucis savās izjūtās un viņam jātiek ar tām galā. Labi, ka palīgā steidz mazā, vārdā nenosauktā meitene, kura sakārto Krāsu mošķa prātu pa plauktiņiem jeb, šajā gadījumā, burciņām. Dzeltenā ir laimes un prieka krāsa. Zilas ir bēdas. Dusmas vārās sarkanas. Melnās bailes īpaši uzmācas tumsā. Miers ir zaļš. Visbeidzot Krāsu mošķim viss ir rozā, bet šajā autore neiedziļinās. Rozā krāsu pieaugušais lasītājs ar mazo klausītāju var apspriest pats.
Autore ne tikai sasaista krāsu ar emociju, bet arī īsi apraksta, kā cilvēks, izjūtot konkrēto emociju, rīkojas un izskatās.
Ļoti lakonisks stāsts, ja skatās pēc burtu daudzuma grāmatā. Taču vienlaikus tas ir arī ļoti ietilpīgs. Bērns var atkārtot krāsu pazīšanas prasmes, atšķirt emocijas un to izpausmes, gūt estētisko baudījumu caur ilustrācijām, kā arī aprunāties ar pieaugušo caur uzvedinošiem jautājumiem, piemēram, ko darīt, ja viss šķiet sarkans un jūties dusmīgs, gribi bļaut vai, gluži pretēji, nikni klusēt. Es ceru drīzumā izmantot šo grāmatu arī kā palīglīdzekli mazos radošos brīžos ar dēlu, piemēram, izkrāsot to, kā jūties vai uzzīmēt kaut ko attiecīgā krāsā. Gan jau ielikšu Instagram, ja un kā mums sanāks.
Autore Anna Ļenasa apguvusi mākslas psihoterapiju un psihosociālajā izglītībā, strādā kā skolotāja un mākslas terapeite, kas specializējas mākslā un emocionālajā audzināšanā. Visas uzskaitītās zināšanas un prasmes par visiem 100% izpaužas grāmatiņā "Krāsu mošķis". Te nav tikai stāsts par emocijām, kuras bērnam jāiemācās pazīt. Tas ir arī stāsts par to, kā atšķetināt savu apjukumu, iemācīties rīkoties ar savām sajūtām (es apzināti nerakstu "kontrolēt").
Īpašu uzmanību pelnījušas ilustrācijas, kas izstrādātas neparastā tehnikā. Tās ir iespiestas plakanas uz papīra, taču izskatās telpiskas. Māksliniece izmantojusi dažādus materiālus, acīmredzot, tos līmējusi kārtās, tā radot šķietamu faktūru un trīs dimensiju efektu uz papīra. Es vairākas reizes aptaustīju visus attēlus grāmatā, jo neticēju, ka visi būs gludi. Mazais bērns dziļi manī cerēja, ka izdevējs (un autore, protams) vismaz vienā atvērumā būs patiešām paspēlējies ar telpiskumu. Fantastiski meistarīgs acu apmāns!
Šo grāmatiņu izpētot caurum caur, atkal un atkal, mēģinot to izmantot ne tikai lasīšanai un pētīšanai, mani nepamet kāda sajūta. Šķiet, ka bieži vien arī pieaugušajiem derētu atkārto zināšanas par emocijām un kā tās pieradināt, neļaujot sev visu izgāzt pār to mazo būtni, kura zina vēl mazāk par pašu lielo. Saprast un rīkoties. Pieradināt, nevis kontrolēt vai apspiest. Bērni ir daudz brīvāki tajā, kā viņi daudz ko vēl neapvalda. Savukārt pieaugušie, ilgu laiku spieduši sevī kaut ko nost, iekrīt dažādās bedrēs - atkarībās, emocionālā/fiziskā vardarbībā un kur tik vēl ne.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru