Grāmata, kas man visu laiku lika domāt: "kas būs tālāk, kas būs tālāk? Nu kad vienreiz es uzzināšu?" Skaties uz lappušu rādītāju un vēl ir un ir, ko lasīt, bet atrisinājums kā nenāk, tā nenāk. Līdz vienā mirklī iestājas: "Nopietni!? Tā?". Ar plaši atplestu žokli izlasu vēl pāris atlikušās lappuses un aizveru grāmatu, pie sevis prātojot, ka to nu nekad nebūtu iedomājusies. Tā ir Keita Mortone un tas ir viņas romāns "Noslēpuma glabātāja"
