Ik pa laikam apjaušu, ka manās zināšanās par jaunāko laiku politiku Latvijā ir šādi tādi robi. Lai šādus robus aizlāpītu, der palasīt konkrētajā laikā dzīvojošo cilvēku atmiņas. Tad paveras cits skats uz notikumiem, kurus, iespējams, pat skaidri atceries vērojam. Masu mediju vēsturiskie teksti ideālā gadījumā spēj nogādāt faktus un notikumu esamību, taču cilvēcisko noskaņu, viedokļus un dažādos skatījumus uz faktiem piešķir personīgās atmiņas, pieraksti dienasgrāmatu veidā. Savukārt ar šādām zināšanām kopā ņemtām cilvēks jau spēj analizēt notikumus, domāt par norisēm, saprast kurš ar ko ir kaut ko sarunājis un mēģināt saprast, kāpēc tā notiek.
