Diezgan ātrā tempā nupat esmu piebeigusi vienu darbu, kas izraisa visnotaļ pretrunīgas izjūtas. Inī Lorenca "Ceļojošā priekameita". Lasīju pirmās pārdesmit lapas un domāju - nu tikšu pāri šim un tālāk jau būs labi. Nebija, visa grāmata turpinājās vairāk vai mazāk tādā pat garā - asinis, izvarošanas, sperma, smirdoņa, puvuši zobi un netaisnīga izturēšanās visa darba garumā. Baudiet! Cilvēkiem ar bagātīgu iztēli un vājiem nerviem būs grūti. Taču, pārvarot pretīgumu, garantēju jums aizraujošu un nervus kutinošu sižetu.
