trešdiena, 2022. gada 8. jūnijs

Solvita Denisa-Liepniece "SaZVĒRestības teorija"

Vai zini, kas notiek, kad palaiž mēli savā vaļā? Vai zini, kas notiek, kad ir pārāk maz informācijas par notikušo, bet parunāt vajag? Tieši tā! Apkārt sāk klejot pavisam zvērīgas sazvērestības teorijas! 

Mežā noticis šausmīgs noziegums! Zaķim uzbrucis neredzēts briesmonis! Stāstam klīstot no viena meža iemītnieka pie nākamā, briesmonis iegūst aizvien jaunas aprises un īpatnības, arī pati situācija ar katru stāstītāju kļūst aizvien detalizētāka. Taču patiesība noskaidrojas, kad to dodas meklēt neticīgais ezis.

Komunikācijas un mediju pratības speciāliste, doktore Solvita Denisa-Liepniece radījusi grāmatu bērniem par to, kā rodas baumas un kā tām nenoticēt. Autore ir zinoša speciāliste savā jomā un jaunāko lasītāju auditorijai jau iepriekš radījusi arī izglītojošu un izklaidējušu grāmatu “Caps un ciet jeb Vilks manipulators” (9 - 11 gadus veciem bērniem). Ar pasaku "Sazvērestības teorija" viņa ķērusies pie vismazāko lasītāju/klausītāju izglītošanas vecumā no pieciem gadiem. 

Uz krēmīgi oranžīgas krāsas lapām stāsts izklāstīts lieliem melniem burtiem un rotāts lakoniskiem melniem zīmējumiem un krāsas iegūst tikai balto lapu atvērums ar patiesību. Tieši krāsu gamma un grāmatas vizuālais risinājums bija tas, kas pirmais piesaistīja manu piecgadīgo klausītāju. Pats stāsts viņam arī gāja pie sirds un Marinas Heniņas veidotās ilustrācijas raisīja iztēli līdzīgi kā fantāzijas rosījās grāmatas tēlu prātā. Pēdējā grāmatas atvērumā iekļauts izglītojošs teksts par to, kas ir panika, baumas un maldinoša informācija. Noderīgi, ka galvenie noteikumi sevis un citu pasargāšanai no maldinošās informācijas ir izcelti treknrakstā. Tiesa, priekš vismazākajiem lasītājiem man prasītos, lai ir vairāk paskaidrots, piemēram, kā tad mazais cilvēks var pārbaudīt informāciju un kas ir pieminētie uzticamie avoti? 

Cik daudz manam mazajam puisim iesēdās galvā par baumu izplatīšanu, pagaidām grūti spriest. Taču man tas bija atgādinājums tam, cik svarīgi ir izrunāt ar bērnu viņa uztraukumus un ieklausīties arī šķietami vismežonīgākajās fantāzijās. Nogurums dažreiz ir liels, bet izaudzināt domājošu bērnu ir tā vērts dažreiz mazu drusciņu piespiesties pārkāpt pāri savam nogurumam un atbildēt pat uz šķietami dumjākajiem jautājumiem.






Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru