"Prasme aizmirst padara cilvēku laimīgu. Atmiņa vienmēr ir gatava aizmirst slikto un atcerēties tikai
labo." /55.lpp./
Līdzīgi kā Sergeja Dovlatova "Zona" arī Varlama Šalamova "Kolimas stāsti" jau labu laiku gaidīja lasīšanu, jo bija nopirktas, kad iznāca, bet nebija garstāvokļa to lasīšanai. Dovlatova grāmatai beidzot pieķēros grāmatu kluba mudināta, jo tas bija vienīgais krievu autora darbs manā kaudzē. Savukārt Šalamova lasīšana kā nākamā bija likumsakarīga, jo Dovlatovs pāris reizes atsaucas uz Šalamova rakstīto.
Šalamova grāmata izdevniecībā "Latvijas mediji" iznākusi sērijā - "Gulaga literatūras klasika". Nevaru saprast, vai tā būs paralēla vēl ir kaut kāds kopīgs lielāks apzīmējums sērijai, jo Dovlatova stāstiem uz vāka bija birka "Lēģeru literatūras klasika". Lai nu kā ar tiem sēriju nosaukumiem un dalījumiem, tā ir cerība, ka latviešu valodā kaut kad nākotnē varētu būt lasāmi arī citi šai tematikai veltīti darbi,. Piemēram, Aleksandra Solžeņicina daiļrade man būtu ļoti gaidīta. Varu jau lasīt krievu valodā, bet latviešu valodā kaut kā ietu ātrāk.
Varlams Šalamovs dažādiem termiņiem tiesāts trīs reizes un kopumā gulaga darba nometnēs pavadījis 17 gadus. Pirmos stāstus par pieredzi labošanas darbu nometnē Varlams Šalamovs sācis 1954.–1962. gadā un stāsti apkopoti četrās grāmatās, "Kolimas stāsti" ir tikai viena no tām.
Savos stāstos Šalamovs ir nometnes dzīves vērotājs no dalībnieka, iesaistītā skatu punkta. Kas interesanti, stāstos viņš nepiemin dzīvi pēc, atbrīvošanos, neprāto par to, kā tas būtu. Šalamova vērotājs ir nometnē un no tās neiziet (nezinu, varbūt tas būtu pārējos stāstu krājumos). Lasītājs dzīvo nometnes dzīvi līdz ar tur ieslodzītajiem. Šalamova stāstos ir ne tikai paša pieredzētais, bet arī novērotais, sadzirdētais. Īsāk sakot, te nav moralizēšanas vai analīzes par notikušo, cerību par pārmaiņām, ir vienkārši plūšana cauri laikam, cauri notikumiem, centieni sagaidīt nākamo dienu dzīvam.
Ja salīdzinu ar tikko lasīto Dovlatovu (un nav iespējams to nedarīt), Šalamova stāsti ir vairāk ievelkoši, nešķiet īsti atbilstoši tā rakstīt, bet tie ir aizraujošāki. Iespējams, tāpēc, ka tie apstiprina lasītājam jau esošas zināšanas, piepilda lasītāja gaidas. Īpaši man atmiņā palika stāsts "Izejamā diena". Šajā stāstā lasītājs no šķietami nevainīgas izklaides piedzīvo strauju lēcienu līdz slepkavībai. Vēl atmiņā paliekošs ir arī "Vaņka Deņisovs, cūku laupītājs" gan par netiešo saikni ar Solžeņicina Ivanu Denisoviču un viņa vienu dienu, gan par pašiem notikumiem. Vaņka, nesaņēmis solīto samaksu, aizskrien uz citu māju, nozog sasalušu sivēna liemeni un līdz tiek noķerts paspēj nograuzt pusi jēla, sasaluša sivēna. Šajā stāstā, manuprāt, lieliski attēlojas ieslodzītā cilvēka izmisums, gatavība ēdiena dēļ uz jebko.
Un te viens garāks citāts par lēģera dzīvi un pārmaiņām cilvēkā:
"Jauns zemnieks, nokļuvis ieslodzījumā, redz, ka šajā ellē samērā labi dzīvo tikai naktsložņas, ar viņiem rēķinās, varenā priekšniecība no viņiem baidās. Viņi vienmēr ir apģērbušies, paēduši, atbalsta cits citu.
Zemnieks aizdomājas. Viņam sāk šķist, ka kriminālie zina nometnes dzīves patiesību, ka, tikai atdarinot viņu uzvedību viņš var reāli izglābt savu dzīvību. Izrādās, ir cilvēki, kuri var dzīvot pilnīgā pagrimumā. Un, zemnieks sāk atdarināt kriminālo uzvedību un rīcību. Viņš piebalso katram kriminālo vārdam, ir gatavs izpildīt visus viņu uzdevumus, runā par viņiem ar bailēm un pietāti. Viņš steidz bagātināt savu valodu ar kriminālo leksiku - bez šiem kriminālajiem vārdiņiem neiztika neviens vīrietis un sieviete, ieslodzītais un brīvais, kurš pabija Kolimā.
Šie vārdi ir ģifts, inde, kas ielien cilvēka dvēselē, un tieši ar kriminālo dialekta apguvi sākas frajera tuvināšanās kriminālo pasaulei. " /175.-176.lpp./
Un kontrastā uzreiz prātā ataust Dovlatova sajūsmināšanās par cietuma žargonu kā kaut ko pozitīvu. Īsumā: Šalamova grāmata pilnībā atbilst tam, ko lasītājs sagaida no stāstiem par labošanas darbu nometnēm, bet negarlaiko ar gada skaitļiem, vēsturisku notikumu analīzi un faktiem. Tās ir atmiņas un vērojumi par skarbu laiku.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru