Svetlana Aleksijeviča "Černobiļa. Lūgšana"

"1986. gada 26. aprīlī pulksten vienos 23 minūtēs 58 sekundēs sprādzienu sērija izpostīja Černobiļas AES reaktoru un ceturtā energobloka ēku, kas atradās netālu no Baltkrievijas robežas. Černobiļas katastrofa kļuva par XX gadsimta lielāko tehnoloģisko katastrofu." (S. Aleksijeviča Černobiļa. Lūgšana. 7.pp.)

Urzula Poznanski "Erebos. Trilleris"

Šoreiz plauktā ieguls pabieza grāmata, kuru lasīt ir viegli, ātri un aizraujoši - tā ir Urzulas Poznanski radītā "Erebos. Trilleris". Ja šis romāns jāapraksta vienā vārdā, tad tas ir "WOW"! Tas ir aizraujošs romāns ne tikai pusaudžiem un jauniešiem, bet noderēs arī vecākiem un vienkārši tiem, kuri jau ir aizmirsuši, kas ir ilgas un garas naktis pavadītas spēlējot spēles.

Daina Avotiņa „Vīramāte”

Lai tiktu pie šīs grāmatas lasīšanas, man bija jāgaida, kamēr to izlasīs mamma. Ilgi gan gaidīt nenācās. Ilgāks laiks pagāja, kamēr pārvarēju savu vasaras laiskumu, lai uzrakstītu šo recenziju. Arī es šo romānu izlasīju „vienā pūtienā”. Dainas Avotiņas „Vīramāte” ir romāns par cilvēkiem un, manas mammas vērtējums vienā frāzē skanēja šādi: „Man jau patīk tādas grāmatas par cilvēkiem un viņu likteņiem, īstas, neizdomātas”.

Tikšanās ar rakstnieku Žanu Polu Kofmanu

Latvijas Bibliotēku portāls ziņo, ka 24. maijā plkst. 16.00 Kuldīgā būs iespēja tikties ar franču rakstnieku Žanu Polu Kofmanu. Šeit blogā jau rakstīju par viņa grāmatu "Kurzeme francūža acīm". Tā kā, ja nu kādam ir interese vai pa ceļam var ieskriet un uzzināt, kazi varbūt francūzis nolēmis vēl ko uzrakstīt par Latviju.

Megija Stīvotera „Trīsas”

Vispirms bija Stefānijas Meieres „Krēsla” un pēc tam Megija Stīvotera nāca ar saviem vilkačiem

Pārsteidzoši daudz līdzību – triloģija, vilkači, bet atšķirība viena - „Krēslā” vēl ir arī vampīri. Neesmu lasījusi Krēslas grāmatu sēriju, bet, spriežot pēc dzirdētā un lasītā, Megijas Stīvoteras darbs ļoti sasaucās ar vampīrsāgu, jo īpaši ņemot vērā to, ka Stīvoteras darbi iznākuši pēc Meieres grāmatām. Tajā pašā laikā Megija Stīvotera nav nekāda iesācēja fantastikas žanrā, pirms vilkačiem viņa bija pieķērusies laumiņām un viņu nežēlīgajai pasaulei. Sazvērestības teorijas nemeklēju, jo nav vērts. Pievēršamies izlasītajam: Megija Stīvotera "Trīsas"

Darba pamatā ir divu pasauļu saskares punkts – ir vilki, ir cilvēki un ir cilvēki, kas top par vilkiem atkarībā no gaisa temperatūras svārstībām. Un, protams, visa pamatā mīlestība.

Inguna Bauere „Ede, Pumpura sieva”

Šoreiz vēl viens darbs par reāli dzīvojušām personām. Iepriekš jau rakstīju par vienu Ingunas Baueres grāmatu „Skolas Līze”, šoreiz cita no šīs sērijas – „Ede, Pumpura sieva”. Šī ir rakstnieces darbu vairāku darbu sērija par ievērojamu latviešu rakstnieku dzīvesbiedrēm. Mīlestība ir smaga nasta, kas tomēr ir paciešama un iznesama. Vēl smagāka tā top, ja praktiskas dabas sieviete iemīlas dzejniekā.

Maira Asare "Sieviešu zona"

Šoreiz ieskats latviešu rakstītāju veikumā. Maira Asare ir dzejniece, kas prozā debitējusi tieši ar šo darbu - "Sieviešu zona". Darbs "Sieviešu zona" ir novērojumu stāstījums par pašas autores pieredzēto sieviešu cietumā, izciešot sev piespriesto 3,5 gadu sodu par narkotiku lietošanu un glabāšanu. Tas nav klasisks stāsts par to, kas redzēts, dzirdēts un pieredzēts. Tas drīzāk ir vērojums no malas, bez gaušanās, bez emocijām bez piesaistes, bet atklāts tomēr pirmajā personā. Reālisms, vistīrākais.

Ketrīna Stoketa "Kalpone"

Laika apjomā pēc divām pilnām dienām esmu izlasījusi vienu vareni piesaistošu grāmatu un es nebrīnos, ka Ketrīnas Stoketas „Kalpone” ir ASV bestsellers (jeb latviešu valodā pareizāk būtu teikt - dižpārdoklis), kas tulkots vairāk nekā 40 valodās. Ir par ko! Tikai beigās nepameta sajūta, ka Ketrīna Stoketa ir rakstījusi par sevi. Eibilīna, Minnija un Konstance katra aizguvusi daļiņu no Stoketas vecvecāku kalpones Dēmetrijas. Skītera jeb Eiženija Falene ir skaidri iztēlojama pati Stoketa un, uzmeklējot, informāciju par autori interneta dzīlēs, viņas attēls neliek man vilties – tieši tāda, kā sev galvā biju iedomājusies Skīteri, tikai acu krāsa cita. Ketrīna Stokete ar šo romānu spoži uzsākusi savu karjeru.

Kristofers Išervuds „Atvadas no Berlīnes”

Kristofera Išervuda romance Berlīnei sarakstīta jau 1939. gadā, bet latviešu valodā tulkota un izdota Zvaigzne ABC izdevniecībā tikai nupat. Atvadas no Berlīnes nav vienkārša rokas pamāšana pilsētai, to pametot. Atvadas no Berlīnes ir simboliskas. Simboliskas Berlīnes un Vācijas iedzīvotājiem un jo īpaši simboliskas pašam Kristoferam Išervudam.

Džozefs O’Konors "Mūza"

Skatītāji teātrī nosaka visu. „Allaž mīliet savus skatītājus, arī tad, ja viņi izturas nepieklājīgi” – šādu padomu Mollija Olguda dod kādai jaunai aktrisei, savas dzīves nogalē. Skatītāji lugu var gan pacelt, gan pazudināt, gan virzīt sižeta būtību tā, kā to nebūs domājis pat lugas autors. Mollijas Olgudas jeb Mairas O’Nīlas mīlas romāns ar savādo dramaturgu Džonu Singu – apspriests, kritizēts, slēpts un lolots. Varbūt tieši dzīves uzspiestie „skatītāji” un „otrā plāna aktieri” Mollijas un Džona dzīves lugā to izveidoja tieši tādu, kā tā lasāma grāmatā, tādu, par kādu klejoja tenkas. Džozefs O'Konors savā darbā "Mūza" stāsta par to, kas varbūt reiz noticis, bet varbūt arī ir izdomāts.

Tonija Morisone "Žēlastība"

Šoreiz manā plauktā, pēc izlasīšanas, ieguls Tonijas Morisones romāns „Žēlastība”. Tonija Morisone ir amerikāņu melnādainā rakstniece, redaktore un profesore, Nobela prēmijas literatūrā laureāte.

Jaunākais autores Zvaigzne ABC izdotais un Ievas Lešinskas tulkotais darbs ir romāns par sievietēm Amerikā laikā, kad tajā īstie cilvēki ir vīrieši. Sievietes ir tikai ērta piedeva.