svētdiena, 2012. gada 4. marts

Tonija Morisone "Žēlastība"

Iesējuma tips: cietie vāki
Augstums x platums, cm: 21 x 14
Svars (g): 336
190 lpp.

Šoreiz manā plauktā, pēc izlasīšanas, ieguls Tonijas Morisones romāns „Žēlastība”. Tonija Morisone ir amerikāņu melnādainā rakstniece, redaktore un profesore, Nobela prēmijas literatūrā laureāte.
Jaunākais autores Zvaigzne ABC izdotais un Ievas Lešinskas tulkotais darbs ir romāns par sievietēm Amerikā laikā, kad tajā īstie cilvēki ir vīrieši. Sievietes ir tikai ērta piedeva.


Grāmata savā formātā ir samērā ērta un plāna, lai to lasītu arī sabiedriskajā transportā. Par saturu. Jāatzīst godīgi, ka parasti, jau pirms esmu tikusi kādas grāmatas pusē, esmu aptuveni izdomājusi arī, ko rakstīšu blogā. Šoreiz man bija jālasa tālāk. Romāns ir par 4 sievietēm nežēlīgajā vīriešu pasaulē. Sieviete nav nekas īpaši vērtīgs – ērts darbaspēks, lielisks sabiedrotais (ja vien tā ir laulātā sieva) un varbūt vēl kaut kas. Bet noteikti sieviete nav tāda paša līmeņa cilvēks kā vīrietis. Stāsta darbība risinās 17. gadsimta Amerikā, kur kolonisti cīnās ar dabas untumiem un pakļauj iezemiešus un ievestos melnādainos vergus. Stāsta lielās varones ir sievietes. Rebeka ir brīvā tirgotāja un fermera Jākoba Vārka sieva, atceļojusi no Anglijas, lai apprecētos, Līna ir vecākā kalpone, indiāņu kādā  sērgā izmirušās cilts pēctece, melnādainā Florensa un dīvainā atradene Bēda, kuras izcelsme nav nosakāma. Katrai savs liktenis, bet dzīve zem viena saimnieka jumta Jākoba Vārka pakļautībā. Brīdī, kad savdabīgās ģimenes galva mirst no bakām, visu minēto sieviešu dzīve mainās. Kopējais laiks, kurā risinās romāna darbība nav ilgs, bet tas atklāts no vairāku cilvēku skatupunkta – Jākoba Vārka, Rebekas, Florensas, Līnas, Bēdas, divu algojamo strādnieku un Florensas mātes.

Es minēju, ka ilgi nevarēju saprast, ko lai rakstu par šo darbu. Tas tāpēc, ka romāns sadalīts vairāku varoņu atsevišķā stāstījumā par vieniem un tiem pašiem notikumiem, līdz ar to, starp Jākoba Vārka un viņa sievas Rebekas stāstījumu, kur bija izklāstīts mazizglītoto kalpoņu stāstījums, maz ko spēju saprast. Tieši šo romāna daļu lasot, iedomājos par to, cik grūti bijis tulkot šo darbu. Izteiksmes līdzekļi un valoda ir autores piemeklēti, it kā šo tekstu patiesi būtu rakstījušas šīs kalpones.

Manuprāt, svarīgākais šī romāna devums ir ieskats Amerikas kolonizēšanas laikā. Cilvēku attiecības un šķiras. Brīvie baltie un brīvie melnie cilvēki, baltie un melnie vergi, ar bezmaksas darbu sodītie un no kontinenta izsūtītie. Uz Ameriku ceļoja ne tikai piedzīvojumu meklētāji, turp bija spiesti doties arī visa veida noziedznieki, salašņas un prostitūtas, izvēloties dzīvi trimdā vai nāvi cietumā. Veca kā pasaule patiesība - sieviešu pilnā mājā, īslaicīgam darbam var pieņemt arī divus vīriešu, kuri strādās pat saimnieka prombūtnes laikā, ja vien šie vīrieši naktīs guļ kopā. "Un ar gulēšanu tur mazs sakars."
Kāpēc "Žēlastība"? Tāpēc, ka skarbajā vīriešu pasaulē sievietes bauda savu vīru, saimnieku, īpašnieku un vispār vīriešu žēlastību. Caur 4 sieviešu dzīves samērā īsu laika posmu atklāts būtisks Amerikas vēstures starppersonu attiecību posms.
Pabeidzot šo grāmatu, varu teikt - ir vērts lasīt! Atrodiet sevī spēju ar „otro piegājienu” saprast to, ko neesat sapratuši uzreiz!

4 komentāri:

  1. Tieši vakar pabeidzu lasīt un domāju, ka tik vīlusies es sen neesmu. Lai gan lasīts ir arī kas daudz sliktāks, protams, tomēr šī grāmata ļoti lika vilties. Pirmkārt, jau grāmatas anotācijas dēļ, kam bija mazs sakars (tāpat kā pusei tava apraksta) ar pašu grāmatu. Jāsaka, ka pat neatceros pēdējo gadījumu, kad anotācija tik krasi atšķīrās no satura. Otrkārt, tādēļ, ka vienīgais vērtīgais, ko ieguvu, tik tiešām bija ieskats tajā, kā tika nelikumīgi nodarbināti cilvēki. Tomēr arī tas ir ļoti maz, ņemot vērā, ka tas bija pieminēts aptuveni vienas rindkopas garumā. Un būtībā par pašu "žēlastību", esot atkarīgām no vīriešiem, grāmatā praktiski netika runāts.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Runājot par žēlastību - šis elements romānā jāmeklē nedaudz dziļāk par vienkārši vārdos uzrakstītu lietu. Par grāmatas anotāciju gan nepiekrītu, ka tur maz saistības ar grāmatas saturu, bet jā, lasītas ir arī labākas grāmatas. Paldies par viedokli! :)

      Dzēst
    2. Re, šī ir diezgan laba recenzija, lai gan neesmu lasījusi "Mīļoto". Un piekrītu Šlāpinas kundzei - šī nav grāmata par žēlastību. http://satori.lv/raksts/4073/Antonija_Skopa-Slapina/Dieva_te_nav

      Dzēst
  2. Mani arī šī grāmata neuzrunāja...izlasīju līdz galam tikai tāpēc,ka grāmata tikusi pie tik pamatīgiem apbalvojumiem un ir aobligātajā literatūrā amerikas skolēniem.
    Biju cerējusi uz patiešām labu,dziļu un pamatīgu saturu,bet vīlos...brīžiem tik nežēlīga,samudžināta...tā arī to dziļumu nesagaidīju...
    ...varbūt patiešam jālasa vēlreiz!

    AtbildētDzēst