Veco gadu aizvadīju un jauno iesāku ar vēl vienu grāmatu, kas manā plauktā bija ieklīdusi jau sen. Maijas Dambes-Kollins atmiņu stāsts "Sveika, Amerika!" aizrauj lasītāju tālu prom pagātnē, kad Latviju plosīja karš, latvieši zaudēja savu dzimteni, karjeru, draugus un ģimeni, bija spiesti doties prom svešatnē ar pašu mazumiņu un nemitīgi mainīt dzīvesvietas. Amerikā dzīvojusī latviete savā grāmatā parādījusi vēl vienu, manuprāt, mazāk apskatītu vēstures šķautni.
Autores ģimeni Otrais pasaules karš aizveda uz Ameriku, kur Maija ieguva izglītību un ilgus gadus strādāja ar grūti audzināmiem jauniešiem. Šķiet, ka vairākums literāro darbu par laika posmu pēc 1945.gada ir sarakstīti no to cilvēku skatu punkta, kuri ir bijuši izsūtīti ar varu uz aukstiem Krievijas nostūriem. Savukārt Maija Dambe-Kollinsa ļauj aplūkot, ka arī tiem, kuri bēga no Latvijas caur Vāciju un tālāk uz citām valstīm, šajā gadījumā ASV, nebūt nebija viegli.
Šie cilvēki aizceļoja no dzimtenes ne mazāk varmācīgā veidā. Grāmatu caurstrāvo sarežģīti lēmumi, nebūt ne vienkāršas izvēles un strauja pieaugšana laikā, kas nebija vienkāršs nekur pasaulē. "Sveika, Amerika!" ir ne tikai grāmata par vēsturi, par ģimeni un dzimtu, vērtībām un laikmetu, bet, manuprāt, arī kalpo autorei kā terapija, savas personības sakārtošanas veids. Grāmata drukāta samērā maziem burtiem un mana eksemplāra lapas ir dzeltenas, gluži kā novecojušas, lai arī drukāts tikai 2004.gadā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru