Vienā dienā izlasīta ilgi gaidītā Māras Zālītes otrā bērnības atmiņu grāmata "Paradīzes putni". 2013.gadā lasītāji saņēma autores pirmo prozas darbu "Pieci pirksti" un palika gaidot. Mazais Sibīrijas bērns Laura dzīvo tālāk bagātās un plašās tēvu zemes PSRS nostūrī - auglīgajā Lamē. Par pirmo grāmatu nevarēju savas pārdomas uzrakstīt ilgi, savukārt par otro grāmatu nespēju tās noturēt pie sevis ne dienu ilgāk.
"Pieci pirksti" bija piecgadīga bērna skatījums uz pasauli pēc atgriešanās no Sibīrijas, "Paradīzes putni" ir turpinājums 10 gadus veca bērna acīm. Vēl aizvien pieaugušie Laurai visu atklāti nestāsta un nekas nav mainījies - par Sibīriju runāt ar svešiem neklājas, arī tuvie par šo laiku ne pārāk alkst uzzināt, labāk ir ļauties šodienai. Atņemto taču tāpat neatgūt, ne ar olu kasti, miltu maisu vai biezpiena maišeli. Viss kolhoza, vēlāk sovhoza spožums un posts krāšņi un atklāti - no žūpības un nesaprātīgas saimniekošanas līdz uzplaukumam un lielās sistēmas "čakarēšanai" pelēkā cilvēka labā. Līdz asarām sāpīgas atmiņas par to kā bija "pirms", ilgi gaidītas satikšanās, cerības un ilgas. Tik tiešām pāris reizes arī raudāju. Asaras plūda par lielajām netaisnībām pret latviešu tautu, pret lielām saimēm un katru cilvēku atsevišķi. Asaras plūda arī par sirsnību, daudzus gadus neizteiktiem un iekrātiem mīļiem vārdiem. Silti vārdi jāsaka ik dienas, citādi tie neizteikti sakrājas un sāk bojāties.
Īpašs laikmeta atspoguļojums, kas, neskatoties uz bērna redzējumu, nezaudē realitātes izjūtu. Ir grūti izcelt kādu vienu notikumu, kas īpaši spilgti attēlotu vēstures laika īpatnības. Spilgti ilustratīvs ir gan Lauras gājiens ar tēvu uz "cirku" jeb biedru tiesu, gan bērnu dažādie darbiņi putnu fabrikā, gan mākslinieka Ugas duālais darbs - komunistiskās propagandas sarkanie plakāti baltiem trafaretu burtiem, teātra dekorācijas, revolucionāras tehnoloģijas radioaparāts "Spīdola" un Parīzes krāsainie zīmuļi vienā darbnīcā, kā arī daudz kas cits.
Ja "Pieci pirksti" lasīts pirms laika, noteikti iesaku vēlreiz pārlasīt, atsvaidzināt atmiņu un tad ķerties klāt "Paradīzes putni". Interesanti, ka pirmo grāmatu izdeva apgāds "Mansards", savukārt otrā iznākusi jau "Dienas grāmata" paspārnē. Pēc internetā atrodamā "Pieci pirksti" papīra formātā pārdošanā šobrīd nekur nebūs, bet e-grāmata gan ir pieejama kā alternatīva. Ja pašam nav, nāksies meklēt bibliotēkās, bet noteikti ir tā vērts!
Lauras mamma prāto: "Kāpēc, mēs pieaugušie, savus sirds akmeņus gribam bērniem kārt kaklā?" (51.lpp)
Šīs grāmatas oponenti sašutīs, kāpēc jāatceras pagātnes sāpes, kāpēc jāturpina ciešanu kults?
Lai saprastu prieku, par ko priecāties, lai lietas nekļūtu pašsaprotamas!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru