Vai es jau esmu paudusi savu sajūsmu par to cilvēku grupu, ko satieku ik mēnesi, lai parunātu par izlasīto? Īss prieka spiedziens par to vēlreiz un ķeros pie grāmatas apskata. Grāmatu lasītāju un apspriedēju klubiņā Ziemassvētku noskaņās rīkojām "slepeno draudziņu" grāmatu aizdošanas spēli. Mans slepenais draudziņš man bija sarūpējis Endija Vīra "Marsietis". Turklāt dāvana tika pasniegta oriģinālā veidā - iesaiņota brūnā papīrā un alumīnija folijā un ar piestiprinātu kartupeli. Sākumā domāju, ka tā ir atsauce uz manu tam mēnesim lasīto tematisko grāmatu "Gērnsijas Literatūras un tupeņmizu pīrāga biedrība", taču, atplēsusi iepakojumu, sapratu, ka tā nav. Jau biju redzējusi filmu "Marsietis" ar Metu Deimonu galvenajā lomā, tāpēc jau zināju, ko lasīšu. Tas, ka biju filmu redzējusi, jāatzīst, bija arī apgrūtinājums. Man nebija stimula nolikt malā kādu citu grāmatu un nekavējoties ķerties pie "Marsieša".
