Krista Kukuvasa "Āpsēns Viljams - Naskā Ķepa"

Āpsēns Villijs ir ļoti nasks uz dažādu ieceru īstenošanu un vēl viņš ir uzticams draugs, ar kuru doties piedzīvojumos. Āpsēna labākais draugs ir Lapsēns Rudā Aste. Viņi izdomā sev aizraujošu nodarbi un veidu, kā pavadīt laiku. Abu plāni vasarai mainās, kad draugu pieskatīšanā nonāk jenotu mazulis. Drīz arī viņš tiek pie sava īpašā piedzīvojumu vārda. Visiem kopā uzrodas viena varena misija - tikt galā ar Caunu! Tā dažos teikumos aprakstāma Kristas Kukuvasas sarakstītā grāmata "Āpsēns Viljams - Naskā Ķepa".

Nedaudz naivais stāstiņš ar dzīvniekiem galvenajās lomās pēc burtu lieluma un daudzuma, kā arī sižeta, piemērotākais, manuprāt, būs sākumskolas pirmo klašu skolēnam. Pasakā skarti vairāki svarīgi temati, piemēram, spēja saglabāt vecu draudzību un prasme iegūt jaunus. Tāpat arī sava laika plānošana un spēja pielāgoties pārmaiņām, ja tādas notiek, un draudīgā padarīšana par mazāk biedējošu. Domas šajā stāstā saskatāmas ieliktas labas, taču izpildījums mani un, kā novēroju arī manu mazo klausītāju, līdz galam "nepaņēma". 

Jaukie dzīvnieku tēli visi šķita vienlīdz svarīgi un plaši izvērsti, kamdēļ es īsti nesapratu autores vēlmi grāmatas nosaukumā likt tikai vienu no viņiem. Nešķita, ka Āpsis viens būtu svarīgāks nekā pārējie. Vēl - lai arī stāstā iekļautie temati gana svarīgi, to izvērsums nebija pārliecinoši ieinteresējošs. Neizpratu to, cik pēkšņi autore mainīja stāsta fokusu un meta klāt jaunus tematus. Radās sajūta, ka viņa pierakstījusi katru domu un iespējamo notikumu pavērsienu, kas iešāvušies prātā, baidoties tos pazaudēt. Es būtu ieteikusi koncentrēties uz mazāku tēmu daudzumu un izvērst katru pamatīgāk, citus atstājot nākamajām grāmatām. Āpsēna Viljama Naskās Ķepas un viņa draugu piedzīvojumiem bija visas iespējas kļūt par aizraujošu vairāku grāmatiņu sēriju. Tā vietā tapis viens plašs, bet neaudz haotisks darbs ar iedvesmojošām frāzēm nodaļu beigās un tām pašām atkārtotām arī ilustrācijās.

Grāmatu ilustrējusi Kristiāna Kristberga un veikusi jauku darbu, atdzīvinot šķelmīgus zvēriņus. Diemžēl āpsēnu no jenotēna atšķirt ir pagrūti, ja tie neatrodas kopā vienā zīmējumā. Dēls vairākas reizes pārprasīja, vai viņš redz āpsi vai jenotu. Un te vaina patiesībā nebūt nav mākslinieka veikumā, bet gan tajā, ka stāsta autore izvēlējusies par varoņiem divus krāsojumā ļoti līdzīgus zvērēnus.

Par Kristu Kukuvasu informācijas atrodams ļoti maz, lai neteiktu necik. Ibook vietnē atrodamas divas viņas iepriekš rakstītās 2009. un 2012. gadā izdotas grāmatas. Arī soctīkli nav diez ko informatīvi šajā ziņā. Daudz kas paliek noslēpumā vīts - gan par autori, gan grāmatu.