"Putniem klājas daudz labāk nekā cilvēkiem. Tie nepazīst bēdas, raizes un sāpes. Tie dzied un vienmēr ir līksmi" /Annija 1934. gada 10.septembrī, 41.lpp. /
Internetā pamanīju ziņu, ka Rīgas Ebreju kopienas muzejs "Ebreji Latvijā" izdevis grāmatu, kurā apkopoti trīs holokaustā bojā gājušu meiteņu dienasgrāmatas. Šķiet, slavenākās ebreju meitenes Annas Frankas dienasgrāmatas jaunāko versiju biju lasījusi pavisam nesen, tāpēc grāmatas "Es gribētu par kaut ko kļūt..." iznākšana pievērsa manu uzmanību. Grāmatā publicētas trīs Latvijas ebreju meiteņu dienasgrāmatas, kuras viņas rakstīja no 1934. līdz 1941. gadam. Viņas visas gāja bojā, nesasniegušas savas dzīves pilnbriedu. Katras meitenes stāsts un dienasgrāmatu ieraksti "bliež pa smadzenēm" atšķirīgā veidā, jo meitenes bija līdzīga vecuma, bet dienasgrāmatu rakstīšanas ilgums bija atšķirīgs līdz nacistu ienākšanai Latvijā un savai nāvei 1941. gadā.
- Annija Hackelsone bija dzimusi 1923. gadā, dzīvoja Rīgā, dienasgrāmatu rakstīja no 1934. gada janvāra līdz 1939. gada augustam. Anniju kopā ar ģimeni nošāva 1941. gada 30. novembrī. Meitenei dzīvei bija18 gadi.
- Hanna Bloha dzimusi 1922. gadā, dzīvoja Strenčos un Valmierā, dienasgrāmatu rakstīja 1941. gadā no janvāra līdz jūlija vidum. Hannu nošāva 11. augustā. Hannai bija atvēlēts dzīvot 19 gadus.
- Šeina Grama dzimusi 1926. gadā, dzīvoja Preiļos. Dienasgrāmatu rakstīja Otrā pasaules kara pirmās nedēļas, no 22. jūnija līdz 8. augustam. Šeinu nošāva 9. augustā. Šeina savu nākotni zaudēja 15 gadu vecumā.
Sējums loģiski veidots trīs daļās un pirms katras no tām ir ievads, kas iepazīstina ar dienasgrāmatas saglabāšanas vēsturi. Šeinas dienasgrāmata vistiešāk apraksta ebreju apspiešanu un ir vissatriecošākie ar to, ka pēdējais ieraksts ir dienu pirms nāves un tajā ir nolasāmas nojausmas par drīzo galu. Annijas raksti tapuši visilgākajā laika posmā un ļauj sekot līdzi mazas meitenes pieaugšanai par jaunieti ar savu viedokli. No lasītāja savtīgā viedokļa ir ļoti žēl, ka tie nav turpinājušies pēc 1939. gada. Viņai nevarēja būt ne jausmas, kā pasaule apvērsīsies tuvākajos gados. Savukārt Hannas dienasgrāmata ir kā ceļojums emocijās un jaunas sievietes iekšējās šaubās, liela vieta tajā simpātijām, taču svarīgākais viņai ir mūzika. Varbūt viņai veidojās aptuvena nojausma par nelaimi, kas izriet no valdīšanas pārmaiņām, taču Hanna to vairāk saistīja ar to, ka ir komjauniete, ne ar to, ka ir ebrejiete.
Lai arī dienasgrāmata primāri ir žanrs, kas subjektīvi attēlo rakstītājam personiski svarīgas lietas, notikumus un citiem cilvēkiem varbūt pat nepaužamas pārdomas. Taču vienlaikus nenoliedzami ir tas, ka ārējie apstākļi ietekmē indivīda domas un to, kas viņam svarīgs. Hannas dienasgrāmata no abām pārējām ļoti atšķiras tempā un teksta plūdumā, tā vairāk ir kā daiļliteratūra, ne atmiņu pieraksts. Savukārt Šeinas teksti ir ļoti dokumentāli, kamēr Annijas dienasgrāmata šķietami apvieno sevī gan dokumentālo laika posma fiksēšanas veidu, gan personisko jūtu un pārdzīvojumu izklāstu. Annijai pieaugot, aizvien aktuālākas viņai ir domas par ebreju tautu, par cionismu, kā arī ebreju un palestīniešu pretstāvi, daudz uzzināms par ebrejiem Annijas ierakstos.
Kāpēc šī grāmata ir svarīga arī mūsdienās? Tāpēc, ka par lielām netaisnībām jāatgādina atkal un atkal, jo ciešanas tik ļoti ērti paslaucīt zem paklāja un neredzēt. Šī grāmata arī īpaša ar to, ka holokausta upuru dienasgrāmatas nav pārāk izplatītas. Vismaz ne latviešu valodā. Mēs atkal un atkal lasām un piesaucam Anni Franku, bet šīs trīs meitenes dzīvoja tepat Latvijā. Šīs dienasgrāmatas apliecina, ka holokausts nav tikai skaitļi un abstraktas atmiņas. Šīs dienasgrāmatas ir apliecinājums cilvēku dzīvībai.
Annija savā dienasgrāmatā nesaprata, par ko tāds naids pret ebrejiem. Viņas tēvs Šaja Benjamins bija piedalījies Latvijas neatkarības karā 1919. gadā kopā ar citiem ebrejiem. Annija raksta: "Vai tad ebreji neizcīnīja Latvijas brīvību ar savām asinīm kopā ar latviešiem? Tolaik viņus prata novērtēt, bet tagad, kad Latvija kļuvusi brīva, viņiem vajadzētu doties prom?" /27. lpp./
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru