00000000 "Grāmata par nonullēšanos"

Kas es esmu? Es esmu sieviete ar ģimeni, hipotēku, mājdzīvnieku un ikdienas rūpēm. Es esmu cilvēks, kuram patīk meklēt un atrast sevi grāmatās, lasīt. Esmu atradusi sevī prieku čubināties dārzā un patiesībā brīžiem arī diezgan izbaudu pat veļas mazgāšanu un izkāršanu. Es arī esmu sieviete, kura bija aizmirsusi, cik labi ir divas vai trīs reizes nedēļā paņemt stundu sev ar sportu. Tieši šīs divas, trīs stundas nedēļā bija mana nonullēšanās jeb restarts prātam. Un par šo visu man atgādināja Raimonda Platača "Grāmata par nonullēšanos". 

Pusotru gadu dokumentējis ceļu pie sevis, pieredzējušais reklāmas jomas profesionālis savu stāstu izdeva grāmatā. Es biju ieskrējusi ikdienas virpulī un piemirusi padomāt par to, kas liek justies labi man pašai. Dažreiz es to atceros atvaļinājumu laikā, bet dažreiz vajadzīgs mazs grūdiens ar burtiem, komatiem un punktiem caur grāmatas lapām.

Grāmatas autors (vai pareizāk sakot, astoņas nulles) grāmatu izlasīt mani uzrunāja pats e-pastā, turklāt sākotnēji ziņa bija iekritusi pie mēstulēm un atradu to nejauši. Uzskatīju to par sava veida vēstījumu no kosmosa - ja jau starp desmitiem spama vēstuļu ar Āfrikas prinču laimestiem esmu atradusi piedāvājumu lasīt grāmatu, man tā jālasa. Līdz tam nebiju dzirdējusi ne par Raimondu Plataci, ne par nonullēšanās blogu un arī nemeklēju šo informāciju pirms grāmatas lasīšanas, arī autora vārds man atklājās vien Goodreads, atzīmējot grāmatu lasīšanai. Jau iedziļinoties tekstā sapratu, ka daža laba reklāmas vai sociālā kampaņa gan man ir labi zināma un redzēta, pat apspriesta studiju laikā no mediju un komunikācijas ētikas viedokļa. Autors saprata, ka nejūtas labi ar to, ko dara savā dzīvē un nolēma mainīties. Sākumā iecerējis tikai paņemt pauzi uz vasaru, Raimonds attapās, ka personisko transformāciju process jeb darbs ar savu ego ir prasījis pusotru gadu.

Nedaudz bažījos, ka grāmata būs tik ietekmīga, ka arī man būs vēlme atteikties no visa un sākt savu dzīvi no nulles. Taču es guvu gluži pretēju efektu - sapratu, ka mani apmierina mana dzīve, mana nodarbošanās, brīvā laika pavadīšanas veidi un mana esamība kopumā. Protams, nelielas piekoriģējamas nianses, ko pieminēju pirmajā šī ieraksta rindkopā, bija - neviens nav ideāls un/vai absolūti laimīgs visu laiku. Un tā, manuprāt, arī ir šīs grāmatas vērtība - ļaut lasītājam apzināties, ka viņam nav vajadzīga nonullēšanās vai balta lapa dzīvē. Mans lielākais atvieglojums - man nav sevi jāmeklē, es neesmu pazudusi!

Kopumā lasāmviela viegla un līdzi paraujoša, apmēram viena, divu vakaru sakariņš. Taču, ja aizķersies prātā, domas par savu esamību un laimi nēsāsi līdzi vēl ilgi. Stāsts ir par sevis transformāciju un meklēšanu, brīžiem ieskanas kaut kas par kosmosu un augstāko spēku, tomēr tekstos nav maniakāla fanātisma un reliģiskai dedzībai tuva līmeņa aicinājuma sekot. Šis ir stāsts par pieredzi, zināmā mērā dienasgrāmata, nevis mēģinājums savākt sekotāju pulkus.

Man ļoti patika krītotais papīrs mīkstajā iesējumā, nedaudz atgādināja žurnālu un palīdzēja tekstam būt pieejamam lasītājam, netopot par smagu filozofisku prātuļojumu vai stīvu pamācību krājumu. Taču šim papīram ir arī viens mīnuss-  ja lasi mākslīgajā apgaismojumā, papīrā veidojas atspīdumi un jāatrod tā viena īstā poza, lai vari saskatīt visu. Nekrītotos papīrus ilgāk lasāmiem tekstiem novērtēju augstāk, taču spēju paciest glanci tieši tik daudz, lai nemestu grāmatu pie malas un tas neliktu arī tekstu uztvert kā kaut ko kaitinošu.

Lasiet, ja šaubāties par savu esamību, par to, kas un kur esat. Lasiet arī, ja nešaubāties ne par ko. Lasiet, ja patīk self-help tipa literatūra. Lasiet, ja esat vīrietis vai esat sieviete. Askētiskā dizaina baltie vāki nedala dzimumos, seksuālajā orientācijā vai citās kastītēs - lasiet!