Ilona Bakše un Ieva Zalepugaite "Mārīte Punktīte meklē draugus un mājas"

Atceraties no deviņdesmitajiem to krāsaino grāmatu par Pelnrušķīti, kurā visiem tēliem bija tādi apaļi "ābolīšu" vaidziņi, mazs uzrauts deguntiņš un milzīgas sapņainas acis? Neatceros mākslinieku, izdevēju vai ko citu par to, tikai to, ka man tā bija atlīmējusies pa vienai lapai. Tieši šī Pelnrušķītes grāmata man vizuāli atausa atmiņā no manas bērnības, kad atvēru grāmatu, ko mums ar bērnu atsauksmei piedāvāja izdevniecība "Latvijas Mediji".

Divas lietuviešu autores - rakstniece Ilona Bakše un māksliniece Ieva Zalepugaite izveidojušas grāmatu "Mārīte Punktīte meklē draugus un mājas" trīs līdz septiņus gadus veciem bērniem. No lietuviešu valodas tulkojusi Jana Egle. Grāmatiņā ir divi stāsti - vienā mārīte uz īsu mirkli aizmirst savu būtību, taču viņas īstie draugi palīdz atkal novērtēt sevi, savukārt otrā stāstiņā mārīte iemācās novērtēt to, kas viņai ir - mājas.

Košās un krāsu pilnās ilustrācijas piesaistīja manu četrgadnieku. Teksta katrā lappusē nav pārāk daudz un tas ir lieliem burtiem. Tādējādi grāmata piemērota gan tad, ja ar pacietība uz klausīšanos vēl nav ietrenēta, gan tad, ja bērns jau mēģina kaut ko lasīt pats. Arī stāstos ieliktā doma nav stipri uzspiesta, bet man kā pieaugušajam labi nolasāma un ir sirsnīga - pieņemt sevi, saprast, kas ir tavi draugi, palīdzēt citiem un novērtēt to, kas ir pašam. Cik no tā iegulst bērna zemapziņā, grūti spriest.

Sarūpēju vienu šīs grāmatas eksemplāru arī dēla pirmsskolas izglītības iestādes grupiņai, jo viņi ir "Mārītes" un tad jau kaut kas ar atbilstošo simboliku pa laikam aizceļo uz dārziņu. Dēls stāstīja, ka skolotāja lasījusi viņiem grāmatu un draugiem paticis stāsts.

Grāmatu lasīju bērnam priekšā un brīžiem šķita, ka teikumi kaut kā ne pārāk labi rit un saliekas skaļai lasīšanai, doma kaut kur pa laikam ķērās un šķita nedaudz neveikli salikta. Un tā nebija pirmā lasīšanas reize, bet arī turpmākās. Pieķēru sevi pat pie tā, ka, nezaudējot domu, pārfrāzēju tekstus tā, kā manā galvā tie labāk skanēja. Ja tekstu lasīju tikai sev, tad gan esošais drukātais teksts klājās normāli. Iespējams, uz skaļo priekšlasīšanu kopā ar mani modās iekšējais tekstu redaktors un "piekasīklis".