ceturtdiena, 2021. gada 11. februāris

Šelija Fana "Vai mākslīgais intelekts mūs aizvietos? 21.gadsimta ceļvedis"

Jūs esat domājuši par to, cik daudz mākslīgā intelekta ir mums apkārt? Viens mazs un ļoti veiktspējīgs ir gandrīz katram cilvēkam kabatā vai somā līdzi ik dienas. Vēl daudzi citi "sēž" netveramā visumā - internetā. Līdz izlasīju Šelijas Fanas (Shelly Fan) 21.gadsimta ceļvedi "Vai mākslīgais intelekts mūs aizvietos?" nemaz nebiju aizdomājusies par mākslīgā intelekta daudzumu manā mūžā. Un runa nav par kaut kur it kā esošiem un lietotiem ledusskapjiem, kas paši internetā pasūta trūkstošo pārtiku, vai filmās redzētiem pārgudriem robotiem. Pat tik ierastā Google vai Facebook, arī viedtālrunis ir viens liels mākslīgs intelekts. Jā, pat seriālus tavai gaumei iesaka mākslīgais intelekts, balstoties uz diezgan vienkāršiem algoritmiem. 

Pārlecot pie atbildes uz grāmatas nosaukumā ietverto jautājumu - nē. Mākslīgais intelekts mūs nespēs aizvietot, jo patiesībā mūsdienu mākslīgā intelekta sistēmas nav sevišķi gudras. Mākslīgajam intelektam jāspēj mācīties algoritmiski, lai tas spētu darīt kaut ko cilvēka vietā pilnīgi bez cilvēka iesaistes. "Kamēr MI nav sasniedzis cilvēku kompetences līmeni, cilvēki saglabās vadošo pozīciju." /103.lpp./ Atviegloti nopūšamies un dzīvojam tālāk, par ļaunajiem robotiem pasaules iznīcinātājiem vai vienkārši cilvēces nīdējiem turpinot lasīt vien grāmatās.

Sērijā "21.gadsimta ceļvedis" iznākušas trīs grāmatas - par mākslīgo intelektu, par medicīnu un par plūstošo dzimti. Izvēloties vienu no tām, uzreiz jau domāju, cik spējīga būšu par izlasīto arī izteikties, neiebraucot pamatīgās auzās, un ķēros pie mākslīgā intelekta. Šī grāmata patiesībā ir daudz sarežģītāka lasāmviela nekā biju iedomājusies. Neesmu tehnikas un tehnoloģiju jautājumos galīgi neapdāvināta, drīzāk sava ērtuma labad dažreiz ieņemu muļķa pozīciju šajā jomā. Tomēr šī grāmata man brīžiem bija diezgan ciets riekstiņš. 

Biotehnoloģijas, neirozinātne un mazliet fizika šajā grāmatā klāstīti populārzinātniskā stilā, tomēr saglabājot atbilstošu leksiku. Jāatzīst, ka vairākus vakarus grāmatas lasīšanas laikā mani pievārēja miegs, bet tas tikai tamdēļ, ka šī nav lasāmviela nogurušam prātam. Ir daudz, ko apdomāt un mēģināt saprast. Lasītājam jāspēj kustināt savas smadzenes. Ļoti palīdz tas, ka grāmata veidota tā, lai lasītājs var izvēlēties, cik dziļi tēmā viņš mēģinās ienirt. Svarīgākais un visupirms lasāmais izcelts milzīgiem burtiem. Jo mazāki burti, jo mazāka nozīme tekstā izklāstītajam kopējā jautājuma kontekstā. Pirmajā reizē var izšķirstīt grāmatu un izlasīt tikai lielākā izmēra burtiem drukāto. Pēc tam citā reizē ķerties klāt arī mazākiem burtiem rakstītajam. Grāmatā ir arī daudz košu un lielu attēlu. 

Būtībā tā ir vienam tematam veltīta enciklopēdija, kas izved cauri mākslīgajam intelektam no tā attīstības pirmsākumiem, ieved mūsdienās, ieskicē MI ierobežojumus un problēmas, kā arī iespējamo nākotni. Nebiju līdz šim par to domājusi, taču šī ceļveža kontekstā bija interesanti saprast, ka mākslīgais intelekts būtībā ir mūsu pašu spogulis.

"MI nobriestot, lielākie klupšanas akmeņi, ar kuriem sabiedrībai jātiek galā, ir ētiskas dabas" /91.lpp./

Viena no MI ētikas problēmām ir tā, ka intuitīvās mācīšanās mākslīgā intelekta sistēmas atspoguļo vērtības, kas ir sabiedrībai, no kuras tās mācās. Sākotnēji padumjais, bet neitrālais un mācīties gatavais MI ar laiku var kļūt aizspriedumains, rasistisks un būtībā kaitniecisks, ja algoritmus būs apguvis no tādiem pat cilvēkiem.

Tieši šodien un tagad grāmatā sniegtā informācija šķita aktuāla un atbilstoša, taču mani nemitīgi nepameta doma "nez, cik ātri šī informācija noveco un aprakstītais būs mainījies?". Taču, lai kas un cik ātri mainītos, šo vienmēr varēs uzskatīt arī par mākslīgā intelekta vēstures mācību grāmatu populārzinātniskā stilā. Pilnīgi no nulles šī grāmata mākslīgo intelektu saprast nepalīdzēs, kaut kādām priekšzināšanām jau jābūt. Taču vispārīgu ieskatu tematā iegūsiet un, iespējams, sapratīsiet, ka jums par šo jomu ir dziļāka interese vai gluži otrādi - jāpiepulē pamatzināšanas. 

Es no tehnoloģiskās attīstības nebaidos un man nav šaubu, ka cilvēka prātu aizvietot nespēs nekas. Taču MI var kļūt par cilvēka dzīvi un darbu atvieglojošu instrumentu, lai arī pētījumi pagaidām liecina, ka līdz ar MI izmantošanu, cilvēku dzīvē darba mazāk nav kļuvis. Uz mākslīgā intelekta populārzinātniskā viļņa par saistīto tematu lidoju iekšā prozā - paralēli esmu sākusi lasīt Džeinas Šteinbergas romānu "Lasītāja". Taču par to citā ierakstā.




Nav komentāru:

Komentāra publicēšana