pirmdiena, 2021. gada 11. janvāris

Ulfs Starks "Zvēri, kurus neviens nav redzējis, tikai mēs"

Turpinu savilkt pagājušā gada galus ar Bērnu, jauniešu un vecāku žūriju. Pirmspēdējā no saraksta ir zviedru rakstnieka Ulfa Starka (Ulf Stark) dzejoļu grāmata "Zvēri, kurus neviens nav redzējis, tikai mēs". Latviešu valodā atdzejojis Juris Kronbergs (viņa paša dzejas grāmatu bērniem "Laika bikses" tikko jau apskatīju blogā). Ilustrāciju autore ir Somijas zviedru māksliniece Linda Bundestama (Linda Bondestam)

Grāmata paredzēta pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērniem. Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas 2020.gada sarakstā ieteikta lasīšanai no piecu gadu vecuma. Vai es grāmatu sapratu? Īsti ne. Vai mans četrarpus gadus vecais bērns saprata? Nē, bet apskatīja ilustrācijas, meklēja katra dzejoļa galveno tēlu tajās un laikam jau saprata, ka tādas būtnes realitātē nepastāv, tāpēc tikai pāris reižu apjautājās, kāpēc mēs tādas neesam redzējuši un kur varam ieraudzīt. Būtībā šis dzejas kopums piecus un vairāk gadus veciem bērniem, domāju, varētu būt īsti piemērots gan interesēm, gan attīstībai un dažādu spēju treniņam.

Grāmatas dzejoļos ir aprakstītas divdesmit septiņas autoru fantāzijās radušās būtnes. Tās ieguvušas nedaudz no dzīvnieku pasaules un nedaudz arī no augiem. Savukārt no cilvēkiem tās, manuprāt, paņēmušas skumjas. Ja tā cieši ņem, gandrīz visos dzejoļos dzīvās būtnes ir ar kaut ko neapmierinātas vai par kaut ko skumst. Tās mēdz būt neapmierinātas ar savu izskatu, ar citu būtņu reakciju uz viņu parādīšanos, ar savu atrašanās vietu. 

Arī šo grāmatu, līdzīgi kā Kronberga "Laika bikses" vispirms izlasīju viena un pie sevis. Tikai pēc tam ķērāmies pie lasīšanas kopā ar dēlu un lasīju viņam priekšā balsī. Arī šoreiz dzejoļi ieguva citu skanējumu un saprotamāku struktūru, kad tie lasīti skaļi.

Dzejoļi ir diezgan interesanti, bet pamatīgi mēles mežģi. Nezinu, kā tie izskatījās un skanēja zviedru valodā, bet latviešu valodā tiem praktiski nav atskaņu un brīžiem šķiet kā dīvaini vārdu savirknējumi. Iespējams, esmu pārāk ieciklējusies uz tām atskaņām, bet manā galvā ir priekšstats, ka bērnu dzejolīšiem jābūt atskaņām, lai tie viegli iegaumējami. Lai nu kā ar tām atskaņām, teksta kopums veidoja saskanīgu kompozīciju ar krāsainajām ilustrācijām un kopumā atstāja baudāmu iespaidu.

Atmiņas treniņš ir grāmatas beigās, kur pēdējā atvērumā visi zvēri redzami vēlreiz un mēs mēģinājām atcerēties, kā katru sauc. Viegli nebija, jo Gneisis nemaz tik viegli prātā neieķeras un Blauconis jaucas kopā ar Klumpantropu. Kopumā grāmatai ir ļoti radošas un košas ilustrācijas, pakustina fantāziju arī lasītājam. Dzojoļos ir saskatāms zināms humors, taču diez vai es būtu šo krājumu paņēmusi rokās tad, ja tas nebūtu iekļauts BJVŽ2020 sarakstā. No otras puses - es vispār dzejai uzmetu aci tikai tad, ja tā ir kādā no sarakstiem, kurus pieņemu sev par izaicinājumu.




Par autoriem: Ulfs Starks (1944-2017) ir sarakstījis gandrīz 100 grāmatu bērniem un jauniešiem, un saņēmis vairākas balvas un nominācijas. Viņa grāmatas tulkotas vairāk nekā 30 valodās. Linda Bundestama ir ilustrējusi vairāk nekā 25 grāmatas un tikusi nominēta dažādām literatūras un mākslas balvām.



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru