Iepriekš jau biju lasījusi labas atsauksmes par franču autora Batista Boljē ātrās palīdzības ārsta ikdienas atspoguļojumu "Tūkstots un viena nakts ātrās palīdzības nodaļā", arī anotācija uz pēdējā vāka solīja vieglu izklaidi apvienojumā ar aizkustinājuma asarām. Grāmata nudien izklaidēja, viegli padevās acīm un pāris dienas bija lielisks sabiedrotais. Nedaudz pasmaidīju, taču tā arī nesagaidīju solītās asaras vai vismaz valgumu acīs. Dzīvei nav ne vainas, tā rit uz priekšu līdz mēs visi pārvēršamies par varavīkšņu ponijiem, kas aizauļo sapņainajās tālēs mūzikas pavadībā.
Šī grāmata ir balstīta uz Boljē rakstīto blogu par dzīvi un darbu slimnīcā, kas man šķiet lielisks veids, kā pārbaudīt savu tekstu popularitāti un to, vai drukāt grāmatu atmaksāsies. Ārsts interns apraksta ātrās palīdzības uzņemšanas nodaļas un slimnīcas ikdienu septiņās dienās un neskaitāmos savu pacientu stāstos. Izrādās, ka ārsti pieķeras saviem pacientiem, kļūst sentimentāli un dažādos destruktīvos veidos atbrīvojas no darbā uzkrātās spriedzes un emocijām ārpus darba laika. Autors pasmaida par pacientiem, ko satiek slimnīcas kabinetos, pazobojas par saviem kolēģiem un neaizmirst apsmiet arī pats sevi. Vienlaikus autora attieksmē pret kolēģiem vērojama arī dziļa cieņa, jo katram no viņiem ir ievērojamas stiprās profesionālās puses un cienījamas personības šķautnes.
Jau, strādājot kafejnīcā, pirms daudziem gadiem sapratu, cik ļoti dažādi ir cilvēki. Batistam Boljē izdodas parādīt cilvēku dažādību vēl dziļākā līmenī - brīžos, kad viņi ir visievainojamākie, cieš sāpes un neērtības. Lai arī skats uz šiem cilvēkiem ir caur melnā humora prizmu, viņi netiek noniecināti vai pazemoti. Batists Boljē savus pacientus satiek ne tikai ātrās palīdzības uzņemšanas nodaļā, bet arī citos slimnīcas stāvos un īpaši bieži iegriežas paliatīvās aprūpes nodaļā pie vienas īpašas pacientes.
Tā arī nesapratu, kāpēc grāmatas nosaukuma tulkojumam izmantota kļūdaina skaitļa pieraksta forma? Latviešu valodā raksta tūkstoš (runājot par gada skaitļiem) vai tūkstotis (kad runā par kopu, kura sastāv no 1000 vienībām). Es vienmēr iesaku lasīt grāmatas, konkrēti daiļliteratūru, lai cilvēks izkoptu savu valodu un ne tikai paplašinātu savu vārdu krājumu, bet arī mācītos pareizu valodu. Šis nebūs tas gadījums. Šī grāmata noteikti nav no labas valodas mācītājām. Bet labu izklaidi un melno humoru garantē gan.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru