ceturtdiena, 2014. gada 11. septembris

10 grāmatas, kuras visvairāk ietekmējušas tavu dzīvi

Blogeru vidū populāras virtuālās grāmatu dāvināšanas un dažādas akcijas ar stafetes nodošanas elementu. Burtkoki šo izpriecu nodod manās rokās. 10 grāmatas, kas mainījušas manu dzīvi ir izaicinājums, jo izvēlēties vienu mīļāko grāmatu ir kā izvēlēties vienu mīļāko bērnu ģimenē. 

Vēl viens izaicinājums ir nodot spēli tālāk kādam, kurš to vēl nav saņēmis. Izklaides aizsācēja Spīgana akciju raksturoja šādi: "doma ir pavisam vienkārša- katrs nosauc 10 grāmatas, kas visvairāk ir ietekmējušas vai izmainījušas viņa dzīvi, grāmatas, kurām ir bijusi liela emocionāla nozīme, un varbūt pie katras ieliek nelielu komentāru par to, kāpēc un kādā veidā, bet pēc tam nominē trīs citus blogerus, kas dara to pašu."

Savu grāmatu sarakstu nekārtoju pēc noteiktiem numuriem, tās vienkārši ir grāmatas, kas man lika domāt un pārdomāt.

Kristiāne F. "Mēs Zoostacijas bērni" noteikti ir pirmais darbs, kuru iedomājos starp man svarīgām grāmatām. Skolas laikā sākot ar piekto, sesto klasi, es to pārlasīju reizes četras. Vēstījums par narkotiku postu izklāstīts no Kristiānes skatu punkta. Divpadsmit gadu vecumā evanģēliskajā jauniešu klubā viņa sāka smēķēt hašišu, trīspadsmit gadu vecumā kādā diskotēkā – lietot heroīnu. Kļuvusi narkomāne, viņa no rītiem gāja uz skolu, bet pēcpusdienās kopā ar draugiem heroīnistiem devās uz Zoo stacijas mazgadīgo prostitūtu stūri pelnīt naudu narkotikām. Lai arī patiesie, īstas meitenes, dzīves notikumi risinājās pirms daudziem gadu desmitiem, narkotiku postošā ietekme uz cilvēku nemainās. Žēl, ka grāmata aizvien nav manā personīgajā bibliotēkā, jo to ir jāizlasa katram pusaudzim. Es vēlos, lai kādreiz to lasa arī mani bērni. Noteikti iesaku noskatīties arī filmu, to tiešsaistē varat atrast šeit
Vladimirs Nabokovs "Lolita"  arīdzan ir darbs, ko esmu pārlasījusi vairākkārt un pat rakstījusi referātus par to gan skolā, gan universitātes laikos. Slavenā krievu rakstnieka, dzejnieka un tulkotāja Vladimira Nabokova skandalozais romāns „Lolita” joprojām tiek uzskatīts par vienu no spilgtākajiem darbiem 20.gadsimta pasaules literatūrā un tāds tas patiesi ir.

Deivids Kērkpatriks "Facebook efekts" darbs, kas savu aktualitāti nezaudēs kamēr vien pastāvēs populārais sociālais tīkls. Kad to lasīju, tas palīdzēja saprast kā Facebook fenomens ir varējis izveidoties, vēl pēc pāris gadiem to varēs lasīt kā interneta un sociālo tīklu mārketinga vēstures rokasgrāmatu. Iesaku, lai saprastu ap ko tās lietas grozās, jo, manuprāt, saprotama arī cilvēkiem, kas ar internetu ir "uz Jūs".

 Dave Eggers "The Circle" ir darbs angļu valodā, kas arīdzan palīdz saprast sociālo tīklu mērogu mūsdienu pasaulē. Šī gan ir distopijas žanra darbs, taču nav grūti savilkt paralēles ar reāli pastāvošiem interneta uzņēmumiem, piemēram, google. Romāns palīdz atvērt acis uz to, cik pārņemoši un dzīvi aptveroši ir un var kļūt sociālie tīkli.
 Aleksandra Joolkina "Piesmietā misis Eiropa" ir viens no darbiem, kas mani aizrāva profesionāli. Aleksandra Jolkina ieguldīja rūpīgu darbu, lai atklātu fiktīvo laulību shēmas. Darbs mani interesēja profesionāli ar izmantotajām metodēm un aizrāva arī kā interesanta lasāmviela.
Džordžs Orvels "Dzīvnieku ferma" ir vēl viens darbs, kas, neskatoties uz tā vecumu, nezaudē aktualitāti. Kāpēc? Tāpēc, ka visas cūkas ir vienlīdzīgas tikai dažas ir vienlīdzīgākas par citām. "Dzīvnieku fermu" uzskata par vienu no nozīmīgākajiem 20.gs. antiutopiskajiem romāniem. Tas veidots politiskas alegorijas formā un balstīts uz notikumiem, kas norisinājās PSRS Josifa Staļina valdīšanas laikā. Viss ar šo pietiek, ir jālasa, jo īpaši, ņemot vērā pašreizējās politiskās norises pasaulē.


Annas Frankas dienasgrāmata. Nacistu okupētajā Nīderlandē ebreju ģimene divus gadus slēpās no vajātājiem, taču 1944.gadā Frankus atrada. Šajā laikā mazā meitene Anna uzticēja savus noslēpumus dienasgrāmatai. No četru cilvēku ģimenes izglābās tikai tēvs, kurš parūpējās par grāmatas nonākšanu plašā publikā. Vērts izlasīt ne tikai tiem, kuri par vēsturi grib uzzināt no iesaistīto personu skatu punkta. No jauna par šo grāmatu man lika atcerēties Žaņa Lipkes memoriāla apmeklējums Rīgā, Ķīpsalā. Es vairākkārt esmu pārlasījusi mammas plauktā atrasto veco iespiedumu, taču muzejā iegādāju arī pati savējo.



Daniels Kīzs "Puķes Aldžernonam" ir viens no jaunākiem darbiem, kas man lika domāt par to kā mēs uztveram cilvēkus. Cik atšķirīgi mēdz būt mūsu sapņi, cik dažādi mēs paši un kā mainās mūsu attieksme. Danielam Kīzam to izdevies lieliski attēlot.




Orlando Faidžīss "Čukstētāji. Privātā dzīve Staļina laika Krievijā" ir pētījums un atmiņu apkopojums par to kā bija dzīvot tur un tad. Izglītojoša literatūra, jo īpaši tiem, kas nezina, kāpēc tika veidoti komunālie dzīvokļi un kāpēc "dažas cūkas ir vienlīdzīgākas par citām".

Visbeidzot, bet varbūt art to vajadzēja sākt, "Mazās princeses enciklopēdija". Tā savulaik kalpoja kā vispusīgi izglītojoša literatūra sākot no fizioloģiskiem jautājumiem un beidzot ar zīlēšanu kafijas biezumos. Trešajā, ceturtajā klasē bija īstā interese, lai bibliotēkā to ņemtu pat vairākkārt.

Nododu akciju tālāk Ilzei Lipskai , jo viņai noteikti ir ko teikt, stafeti saņem arī Vilis Kasims.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru