Daniela Kīza darbs "Puķes Aldžernonam" ir stāsts par zinātni un cilvēka psiholoģiju. Aizkustinošs stāsts, kas liek padomāt par lietu kārtību pasaulē un sabiedrībā. Lai arī izdevniecības Zvaigzne ABC meitenes teica, ka, lasot "Puķes Aldžernonam", ir raudājušas lielām asarām (uz citāta precizitāti nepretendēju), raudāt nesāku ne reizi. Tomēr, tuvu asarām pāris reizes biju.
Zinātnieki ir izdomājuši (atkal jau gudrie amerikāņi), kā attīstīt prāta spējas cilvēkiem, kuriem ir garīgā atpalicība. Izmēģinājuši metodes uz pelēm un citiem dzīvniekiem, viņi nolēmuši ķerties pie cilvēka. Čārlijam ir jau vairāk kā trīsdesmit gadu un "bērna prātā" viņš bijis visu mūžu. Viņš strādā maiznīcā, apmeklē vakara skolu garīgi atpalikušajiem un vēl Čārlijam ir daudz draugu.
Stāsts izveidots dienasgrāmatas formā, kuru raksta Čārlijs. Man tik ļoti patīk dienasgrāmatas formāts! Turklāt sājā darbā tas tik labi iederas - iespējams izsekot līdzi Čārlija un vēlāk Čārlza prāta spēju neticami ātrajai attīstībai (pie ierakstiem ir arī datumi).
Viena no atziņām, pie kuras nonāca Čārzls - strauji progresējošs prāts regresē ar tieši tādā pašā tempā, kā iepriekš attīstījies.
Iespējams, ka stāsts ir par tālu nākotni, iespējams, ka par ne tik tālu, bet var arī būt, ka šobrīd reālajā dzīvē zinātnieki jau veic manipulācijas ar cilvēka prātu līdzīgā veidā, kā tas tika darīts ar Čārliju.
Cik daudz mēs pamanām sev apkārt, lai kādas būtu mūsu prāta spējas? Vai mēs spējam saskatīt sev apkārt draugus un vai spējam pamanīt cilvēkus, kuri izmanto mūsu stāvokli, lai kāds tas būtu? Manuprāt, problēmas un pārdzīvojumi, ar kuriem saskārās stāsta galvenais varonis, pārnestā nozīmē var skart ikvienu no mums. Ir draugi uz mūžu, ir draugi uz noteiktu dzīves posmu un ir cilvēki, kuri tikai izliekas par draugiem. Dažreiz tikai jāiemācās saskatīt kopsakarības un viss taps skaidrāks.
Domāju, ka šis darbs patiks ikviena vecuma un dzimuma lasītājam, jo ir gan sirsnīgs, gan skar zinātniskas tēmas. Baudiet!
P.S. Mēs patiesi varam apgūt dažādas zinības, kamēr guļam. Nav obligāti jānodarbojas ar sarežģītiem psiho treniņiem, varbūt pietiks arī ar audio formātā ierunātu konspektu...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru