Ko darītu tu, ja pēkšņi saņemtu prāvu mantojumu? Un tie nav kaut kādi nieka daži tūkstoši, bet gan vairāki miljardi dolāru un krietns daudzums īpašumu piedevām. Jāievēro vien daži nosacījumi un mazliet jāpaspēlējas ar pārējiem līdzmantiniekiem. Eiverija ir vienmēr spiedīgos apstākļos dzīvojusi pusaudze, viņas plāns ir izcili pabeigt skolu, lai iegūtu studiju stipendiju un mācītos to, kas nākotnē potenciāli nesīs labus ienākumus.
Teksasas bagātākais cilvēks Tobaiass Hotorns maina Eiverijas ikdienu, izvēloties meiteni par savu galveno mantinieci. Ar savu nāvi svešinieks Eiveriju ne tikai padara stāvus bagātu, bet arī nemitīgi apdraudētu, kā arī iesaista viņu atjautības uzdevumu spēlē. Āķīgās mīklas Eiverijai jāmin kopā ar četriem Tobaiasa Hotorna mazdēliem. Nav grūti iztēloties, cik neapmierināti ar vecā vīra izvēli ir citi ģimenes locekļi.
Straujā tempā, divās dienās, esmu izrāvusi cauri pirmo no amerikāņu autores Dženiferas Linnas Bārnsas "Mantojuma spēļu" triloģijas grāmatām. Pagaidām tā arī ir vienīgā latviešu valodā iztulkotā. Labā ziņa - otrā daļa jau ir uzrakstīta un trešās iznākšana gaidāma šogad. Tāpēc latviešu valodā lasošais jaunietis var cerēt arī uz turpinājumiem latviešu valodā. Turklāt pēc grāmatu motīviem šobrīd tiekot filmēts seriāls, kas varētu būt papildu interesi raisošs faktors. Man vienmēr patīk salīdzināt, kā drukātais teksts tiek pārnests uz ekrāniem, kā strādājusi režisora iztēle un cik tuvu manām fantāzijām izvēlēti aktieri.
Šis darbs ir aizraujoša un mazu spriedzīti raisoša lasāmviela jauniešiem, taču arī es kā pieaugušais lasītājs tajā guvu labu izklaidi. Neatkarīgi no gadalaika un laikapstākļiem aiz loga, grūti atrauties. Visi galvenie stāsta tēli ir pusaudži. Ja Hotorna mazdēli prātu slīpējuši ar vectēva uzdotajām atjautības mīklām un ikgadējiem dzimšanas dienas pārbaudījumiem, tad Eiverija savas analītiskās spējas izkopa, spēlējot šahu ar bezpajumtnieku parkā. Starp citu, šai detaļai vērts pievērst uzmanību un atcerēties, jo grāmatas noslēgumā šī nianse veidos pamatīgu tiltu ar nākamo grāmatu. Es patiešām ļoti ceru, ka otrās daļas "The Hawthorne legacy" tulkojums jau top un nebūs pārāk ilgi jāgaida, lai neaizmirstos pirmajā grāmatā lasītais.
Amerikāņu autoriem gan raksturīgi sižetā iekļaut dažas nianses, kas vidējam aritmētiskajam lasītājam citos kontinentos ne vienmēr būs saprotamas. Te lieti noderētu arī kāds tulkotāja skaidrojums, zemsvītras piebilde. Taču pieļauju arī, ka man te gadījusies kādas vecuma barjera, kas mani kavē zināt aktuālākās popkultūras tendences mūsdienu pusaudžiem. Kopumā nebija tik traki, lai es nespētu vai negribētu lasīt tālāk, vien brīžiem gribējās paguglēt plašāku informāciju.
Kopumā šī ir jauka pasaka, bez postapokaliptiskā scenārija, bet ar mazu pasmīkņāšanu par bagātu ļautiņu ieradumiem un dīvainībām. Mazliet it kā atgādina kaut ko iepriekš lasītu, bet tā uzreiz nevaru atcerēties ko tieši. Piedzīvojumi ar mantojumiem un miroņu spēlītes ar dzīvajiem gan arī kopumā kā stāsta galvenā līnija nav nekas diži jauns, tāpēc jāuzteic autores meistarība izveidot aizraujošu sižetu, kas stingri notur lasītāju savās važās. Angļu valodas versijas vāks ar ērkšķiem un nažiem sola krietni asiņainākus scenārijus, bet latviešu versijas vāks ar atslēgām man šķiet atbilstošāks tiem prāta mežģiem, kas patiesībā tiek risināti. Gaidīšu otro un arī trešo daļu!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru