Andra Neiburga "Izbāzti putni un putni būros"

Grāmatu kluba mēneša temats bija autora debija un es jau biju samierinājusies, ka uz tikšanos neko nebūšu paspējusi izlasīt. Nebūtu jau pirmā reize. Taču burtiski nedēļu pirms tikšanās es grāmatu apmaiņas plauktā darbā pamanīju no skata pavisam necilu sējumiņu un tas bija Andras Neiburgas stāstu krājums "Izbāzti putni un putni būros". Bingo! Īstā lasāmviela grāmatkluba uzdevumam. Neiburgas stāsti nopaijāja manu dvēseli ar savu īpašo dūmakaino šarmu.

Stāstu krājums "Izbāzti putni un putni būros" izdots 1988. gadā izdevniecībā "Liesma" sērijā "Pirmā grāmata". Neliels brošēts sējums, uz plāna papīra, nedaudz biezāka kartona vākos. Skatos lietoto grāmatu interneta tirgū, ka šajā sērijā izdoti arī Gunta Bereļa, Rimanta Ziedoņa un citu autoru pirmie centieni literatūrā. 

Neiburgas stāstiem savu vērtējumu priekšvārdā atstājusi tobrīd jau cienītā rakstniece Regīna Ezera un šis teksts ir vērtība pats par sevi. Ezera par Neiburgu rakstīja: "Neviens cilvēks viņai nav tik sīks, lai nebūtu viņas uzmanības cienīgs. Neviens raksturs tik melns, lai nemirdzētu arī kāda gaiša maliņa. Neviena seja tik bezpersoniski blāva, lai nepavīdētu vismaz viens spilgts vaibsts. Ja tēlotājā mākslā viņa ir dizainere, tad vārda mākslā viņa ir gleznotāja."

Caur šo krājumu sajutu to Neiburgas stāstu garu, ko atceros no krājuma "Stum, stum" lasīšanas laika. Krājuma "Izbāzti putni un putni būros" pirmais stāsts "Spīdēja saule" sasaucās ar krājumā "Stum, stum" man īpaši patikušo gabalu "Logi". Autorei jau ar pirmajiem prozas tekstiem, manuprāt, izdevies ieskatīties savu tēlu cilvēciskajā dvēselē kā pa logu, tā pa durvīm. Savukārt "Notikums bez komentāra" šķita kā noticis tajā pašā mājā, kurā mazās meitenes trenējās diega rīšanā. Šī krājuma titulstāsts "Izbāzti putni un putni būros" atstāts kā pēdējais un nedaudz atšķiras no pārējiem tekstiem. Tas 1988. gadā pieskaras tam, par ko divtūkstošajos gados raksta daudzi - izsūtījums, salauzti likteņi, ačgārni un defektīvi veidotas cilvēciskās attiecības caur nepateikto, izjauktas ģimenes, sagrauta vēsture.

Man patiesībā nav daudz, ko teikt par Neiburgas tekstiem. Caur šo grāmatu uzzināju, ka jau no pirmajiem stāstiem Neiburga radījusi lasītājam veselu sajūtu pasauli. Tie, kuri lasījuši autores vēlāka laika darbus, domājams, nebūs vīlušies, lasot arī pirmos grāmatā publicētos tekstus. Neiburgai, šķiet, nebija sīku un nenozīmīgu cilvēku un tēlu.