Klēra Norta "Harija Augusta pirmās piecpadsmit dzīves"

Piedzimt atkal un atkal no jauna, vienā un tajā pašā laikā un vietā, ar tiem pašiem cilvēkiem apkārt, un atkal no jauna gūt iespēju savu dzīvi veidot citādāk. Pirmie četri gadi parasti ir diezgan garlaicīgi, bet pirmās trīs dzīves - grūtākās. Otrajā un trešajā no izmisuma pat nākas pastrādāt pašnāvību. Patiesībā pašnāvība ir visai ērts veids izkulties no nepatikšanām esošajā dzīvē, tikai pēc tam atkal jāpārcieš kaitinošā bērnība un pusaudzības gadi. Pēc tam jau pamazām pierod un daudzās dzīves un iegūtās zināšanas kalačakra sāk izmantot sev par labu. 

Britu autore Klēra Norta (Claire North, pseidonīms. Autores īstais vārds ir Katrīna Veba (Catherine Webb)) liek galvenajam varonim Harijam Augustam piedzimt un nomirt vismaz 15 reižu. Romānā "Harija Augusta pirmās piecpadsmit dzīves" lasītājs ienirs piecpadsmit dažādās pasaulēs, kurās šķietami mainās tikai nedaudz, taču viss var beigties postoši visām pasaulēm vienlaikus.

Kalačakras nevar mainīt ne vietu, ne laiku, kad ir piedzimuši un katrreiz dzīve atsākas no viena punkta. Jaunu sievieti izvaro viņas darba devējs, precēts vīrs, kurš izraida kauna augli prom no savas saimniecības. Harijs piedzimst 1919.gadā ziemā, stacijas tualetē, viņa kaunā kritusī mamma noasiņo tūlīt pēc dzemdībām. Un tā 15 reižu no vietas, vairāku simtu gadu garumā. Harijs ir mnemoniķis, viņš atceras visu, un šo atmiņu līdz vienpadsmitajai dzīvei izmanto, lai mēģinātu izprast sevi un sev līdzīgos. Taču vienpadsmitajā dzīvē vecais vīrs saņem vēsti no nākotnes, no bērna mirstošajam, paaudzi pēc paaudzes uz pagātni. Pasaule iet bojā. Vairāku simtu gadu laikā, neskaitāmu profesiju ietvaros un sevis meklējumos iegūtās zināšanas jāsāk izmantot pasaules glābšanai. Taču nākotne patiesībā nemaz nav īsti glābjama, jo pagātne nav maināma.

Īsti nesapratu, kāpēc vienu brīdi Harijs un līdzīgie tiek saukti par kalačakrām, bet citu brīdi viņi ir oroborosi. Ārēju skaidrojumu meklēt bija slinkums, grāmatas tekstā skaidrojuma nebija. Bet neieciklējos uz to. Sižetiskā līnija par kvantu spoguļiem un fiziku man slīdēja pār galvu. Arī slinkuma pēc un tamdēļ, ka fizika nekad nav bijusi mana stiprā puse. Attiecīgi šo līniju sev galvā sakārtoju "vieglajā versijā" - Vinsents būvē brīnumiekārtu sevis izzināšanai, kad to iekārtu sapratīs grāmatas pārējie tēli, gan pieleks arī man. Un nē, man neprasījās, lai visu izskaidro zinātniski, sagremo un ieliek man mutē. Es neesmu piekasīgs fantastikas un fantāzijas lasītājs. Es meklēju aizmiršanos un izklaidi, ko arī ieguvu.

Būtībā mans slinkums ir skaidrojams tikai ar vienu - man gribējās ātrāk zināt, kas būs tālāk, kā mainīsies nākotne pēc dažām pārmaiņām pagātnē, ātrāk, ātrāk, vairāk, vairāk uz priekšu, sīkāk uzzināt par šo brīnumaino pārdzimšanu un klubu, kas palīdz saglabāt zināšanas no nākotnes pagātnē. Un tas arī raksturo šo grāmatu - tai ir noteikti caurumi, kur piesieties, un varētu gribēt vairāk detaļu par kaut ko atsevišķu. Vienlaikus, cilvēkam vienā dzīvē ir tik daudz ietilpināmā, kur nu vēl 15 dzīvēs. Tieši nepārblīvējot romānu ar neskaitāmām detaļām un sarežģītiem skaidrojumiem, autore ir panākusi vieglu lasāmvielu, kas liek steigties līdzi rindām, gribot vēl.

Mani nedaudz saputroja, bet vienlaikus arī aizrāva Harija lēkāšana pa laikiem, dzīvēm un notikumiem. Kalačakrām nav ļauts savas nākotnes zināšanas izmantot lielo pasaules notikumu mainīšanai, piemēram, nogalinot jaundzimušo Hitleru. Taču nav liegts izmantot zināšanas par skriešanās sacensību uzvarētājiem sava finansiālā labuma vairošanai. Un lielās nelaimes nākotnei sākas tieši tad, kad viens no pārdzimstošajiem sāk ieviest nākotnes tehnoloģijas vairākus gadu desmitus pirms to atklāšanas lineārajā dzīvē. Grūti aprakstīt, bet ārkārtīgi aizraujoši lasīt šādu fantastisko pasauli. Galu galā nekur nav teikts, ka tās nav vairākas paralēlās pasaules vienlaikus. Par to prāto arī Harijs pats. Tomēr katrā dzīvē ir pāris darbības, ko viņš veic, neatkarīgi no tā, cik atšķirīga pret iepriekšējo izveidojusies jaunā dzīve. 

Un cik gan aizraujoši būtu piedzimt vēlreiz tajā pašā laikā ar zināšanām par to, kā gājis iepriekšējās dzīvošanas reizēs? Forši! Kā minimums es varētu izmēģināt tās profesijas, kuras savulaik esmu apsvērusi apgūt. Par citām izklaidēm arī padomātu. Ak, jā un kur nu vēl iespēja izlasīt visas grāmatas. Runā, ka tas neesot iespējams, bet, ja es būtu kalačakra - vēsā mierā!