svētdiena, 2021. gada 10. janvāris

Juris Kronbergs "Laika bikses"


Kaut kā esmu aizkavējusies ar Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas 2020.gada saraksta grāmatu apguvi. Līdz janvāra beigām jāaizpilda anketa par izlasīto un tāpēc steidzu izlasīt to, kas jau sen nopirkts gaida plauktā lasīšanu. Manā sarakstā lasāms bija Jura Kornberga dzejoļu krājums "Laika bikses", ko BJVŽ iesaka lasītājiem vecumā no 15 gadiem. Ilustrāciju autore mums ar dēlu jau zināmā Anete Melece (piemēram, viņas grāmata "Kiosks"). Jura Kronberga dzejoļu krājums izdots 2019.gadā, bet ieņem trešo vietu starp izdevniecības "Liels un mazs" 2020.gadā populārākajām grāmatām. Tajā Laiks apskatīts visai plašā redzējumā - kā kaut kas dzīvs, bet nemainīgi pastāvošs, ar ieradumiem, ar īpatnībām, bet negaistošs.

Ilustrācija no grāmatas 14.-15.lpp.

Dzeja īsti nav mans lauciņš, to centos apskatīt, lasot Latvijas Literatūras gada balvas nominantu sarakstu 2019.gadā. Taču toreiz sapratu, ka dzeja ir tik īpaša, ka tiešas filoloģiskās izglītības to analizēt nespēju un dzejai, manuprāt, neder sajūtu līmeņa analīze. Taču BJVŽ saraksta grāmatas kaut kā jāanalizē ir. Vispirms izlasīju "Laika bikses" klusumā pati, apdomājot lasāmo, apskatot ilustrācijas. Šur tur manas acis aizķērās un šķita amizanti, taču kopumā nekādu īpašu iespaidu grāmata uz mani neatstāja. Es pat teiktu, ka īsti nesapratu to. Pēc tam mēģināju grāmatu izlasīt priekšā bērnam. Jā, mans bērns četrarpus gadu vecumā nav šīs grāmatas mērķauditorija, taču bērnam, nenoliedzami, ir atšķirīgs skatījums uz tekstu. Turklāt arī man teksta uztvere mainās, kad to lasu skaļi. Izrādās, ka dzeju lasīt skaļi man patīk. Vienmēr ir paticis, bet biju to piemirsusi. Starp citu, lasot balsī, daudz labāk nolasās dažādie kalambūri, vārdu spēles un aforismi.

Tiesa, lasīšana bērnam jau veidoja citu izpratni par šo dzejas grāmatu. Laiks ir ļoti dažāds, stiepjams, saraujams, tas ir esošs un neesošs. Man kā pieaugušajam interesantas šķita filozofiem piedēvētās pārdomas par Laiku. Neatceros tik labi filozofijā mācīto, lai skaidri teiktu, ka tieši tā pieminētie filozofi arī par laiku reflektējuši, bet virziens šķiet atbilstošs. Arī dzejolis "Tortēdēju laiki" man ļoti patika. Dēlam savukārt radās jautājums, kas ir Bolts, ar kuru ātruma ziņā tiek salīdzināts Laiks. Vēl dēlam ļoti patika lappuse, kurā Laiks ir ļoti liels un spēlējas ar mašīnītēm pilsētas ielās. Tas bija atbilstoši viņa izpratnei par laiku. Lasot arī parunājāmies, vai viņš zina, ko nozīmē laiks un ko nozīmē, kad mamma saka, ka nav laika. Viņa atbilde bija: "Tas nozīmē, ka mamma nevar neko darīt, jo viņai jāpastrādā". Jā, te nu ir mājās strādāšanas ietekme uz ģimenes locekļiem.

Ilustrācija no grāmatas 46.-47.lpp.

Aizvien nedomāju, ka dzeja ir mans lauciņš, bet šī grāmata, visticamāk, paliks plauktiņā pagaidīt dēla pusaudžu gadus. Varbūt viņam patiks šāds informācijas pasniegšanas veids, jo Juris Kornbergs laiku īsā formā apskata diezgan plaši un vispusīgi. Tik nezinu, kā pusaudzim patiks bērnišķīgās ilustrācijas. Anete Melece papildina tekstu ar dažādiem asociatīviem attēliem, atbilstoši Jura Kronberga radītajiem Laika un laika vērotāja tēliem tekstā. Patiesībā temata nopietnība un dziļais skatījums nedaudz disonē ar bērnišķīgajām ilustrācijām, taču, iespējams, ka šādā veidā grāmata tuvinās iespējami plašākam lasītāju lokam, ja skatās pēc lasītāja vecuma.




Nav komentāru:

Komentāra publicēšana