otrdiena, 2021. gada 5. janvāris

Lina Žutaute "Monstropēdija kopā ar Kiku Miku"


Mums mājās ir gandrīz visas Lietuviešu autores Linas Žutautes (Lina Žutautėgrāmatas par meitenīti Kiku Miku un viņas dažādajiem piedzīvojumiem. Šoreiz Ziemassvētkos rūķis dēlam iedāvināja jaunāko latviešu valodā tulkoto grāmatu "Monstropēdija kopā ar Kiku Miku". Stāstā par Kikas Mikas dzimšanas dienu ciemos ieradās arī briesmoņi jeb monstri un meitene ļoti priecājās. Enciklopēdijā monstru temats izvērsts krietni plašāk, skaidrojot, kā briesmoņi rodas, ko ēd, kā izskatās, kur dzīvo un ko viņi vispār grib no cilvēkiem. 

Būtībā, ja bērnam ir fāze, kurā viņš baidās no nesaprotamām lietām, izdomā dažādus briesmoņus un baisuļus, tad šī grāmata ir lielisks veids, kā tolerēt šo fāzi bērna dzīvē.  Turklāt tolerēšana notiek, nevis, noliedzot briesmoņu eksistenci, bet gan apstiprinot monstru vietu fantāzijā un pasaulē. Arī tad, ja baidīšanās posms nav aktualitāte bērna dzīvē, lasāmviela ir izklaidējoša. Mums kopā patika arī grāmatas pēdējās lappusēs atrodamie loģikas uzdevumi. Izrādās, ka tētis mūsu mājās par monstriem ir zinošākais vai loģiskāk spriest spējīgais (atbilstoši grāmatas loģikai, protams).

Gan ilustrācijas, gan teksti ieturēti šai sērijai ierastajā autores stilā - mazliet humoriņš un tieši tik daudz nopietnības, lai tā būtu bērnam ticama un uztverama. Kā grāmatu daudzlasītāja un mīļotāja nebūšu oriģināla, ja rakstīšu, ka mīļākais stāsts ir par pagultes monstru - viņš vienkārši ir apmaldījies ceļā bibliotēku un tur sēž, jo tur var dzirdēt vislabākās vakara pasaciņas. Nu kā var nepriecāties par šādu skaidrojumu? Mazliet piekoriģēju to tekstu, kur runa par bezpajumtes monstriņiem. Pie tā arī palikām, ka ir monstri, kuriem nav māju, bet izlaidu to stāsta daļu, kur bērnam iesaka izmitināt šos monstrus pie sevis.

Papildu bonuss: Četrus gadus vecam bērnam uz grāmatas piemēra ļoti labi var paskaidrot, ka viņš pats sāk pārvērsties par sliktās omas briesmoni un tūlīt par dusmu monstriem kļūs arī apkārtējie. Tad vēl klāt maza pakutināšana zem ribiņām un sliktā oma atkāpjas tieši tik daudz, lai mēģinātu novērst sagurušā bērna uzmanību uz kaut ko patīkamu un tādu, kas neiznīcina vecāku pēdējās nervu šūnas stundu pirms gulētiešanas. 

Man ir pieredze tikai ar vienu manu bērnu un Kikas Mikas grāmatām, tāpēc nevaru spriest, vai šīs sērijas grāmatas patīk visiem bērniem un visas. Mans dēls Kiku Miku uztver un ņem pretī ar absolūtu mīlestību un bez jebkādas kritikas.


Nav komentāru:

Komentāra publicēšana