otrdiena, 2019. gada 1. oktobris

Tomijs Ungerers "Kāpēc es neesmu tu?"

Kāpēc mēs esam tie, kas esam, kā mēs veidojamies, kas liek mums domāt tā, kā domājam? Mūsu pieredze! Pirmais, kas piesaistīja manu uzmanību Tomija Ungerera "Kāpēc es neesmu tu?", bija amizantie pingvīni. Tomija Ungerera vārds man nebija zināms un nav brīnums, jo latviešu valodā līdz šim bija iznākusi tikai vēl viena viņa grāmata - bilingvāls latviešu un franču valodas izdevums "Trīs laupītāji". Izrādās, ka dzīves laikā Ungerers radījis vairāk nekā 140 bērniem un pieaugušajiem paredzētu grāmatu un par saviem darbiem saņēmis vairākas balvas. Reiz žurnālā Philosophie Magazin publicētās slejas latviešu valodā tulkotas un jau pēc Ungerera nāves. Šīs slejas būtībā ir atbildes uz žurnālam iesūtītiem bērnu jautājumiem. Arī "Kāpēc es neesmu tu?" grāmatā redzamās ilustrācijas ir Tomija Ungerera darbs.


Šīs nebūs skaidri zinātniski pamatotas atbildes, brīžiem uz jautājumu šķietami nemaz netiek atbildēts vispār. Taču tas nav slikti. Grāmatā ievietotajiem jautājumiem norādīts arī tā uzdevēja vārds un vecums - jautājumus Ungereram uzdevuši gan 3 gadus veci bērni, gan jau gandrīz pusaudžu gados iekāpušie. Es pati neatceros, ka bērnībā būtu uzdevusi jautājumus ar filozofisku ievirzi, piemēram, jau nosaukumā iekļauto "kāpēc es neesmu tu?". Tam iespējami vairāki skaidrojumi - atbildes biju jau izlasījusi grāmatās, apspriedusi ar vienaudžiem vai gluži vienkārši man šādu jautājumu nebija "kā sugas". Un viens visticamākais skaidrojums - es gluži vienkārši neatceros, kas mani uztraucis 4 vai 5 gadu vecumā.

Kā jau rakstīju, ne vienmēr tieša atbilde uz jautājumu tiek sniegta. Dažreiz autors uz jautājumu palūkojas caur humora un satīras prizmu, dažreiz ar filozofisku skatījumu. Taču jebkāda atbilde uz bērna uzdoto jautājumu ir laba - jautājumus nedrīkst ignorēt, jo bērnam tas ir bijis svarīgi, ja jau reiz pateikts skaļi. Piemēram, jautājumā par to kāpēc ūdens tek, autors nav meties piesaistīt fiziķu armiju un teorijas, lai izklāstītu ūdens caurplūdes principus, bet gan atbildējis vienkārši - ūdens ir šķidrs - un tad vēl mazliet par ūdens ciklu dabā. Vēl Ungerers arī parāda, ka nevajag baidīties parādīt savu nezināšanu, piemēram, jautājumā "Kāpēc notika Lielais sprādziens?", autors atzīst, ka viņa zināšanas par to ir nepilnīgas un norāda: "Patiešām būtiski, manuprāt, ir trīs lielie esamības sprādzieni: piedzimšana, diena, kad pirmoreiz iemīlamies, un diena, kad pametam šo pasauli." /36.lpp./

Šajā grāmatā neatradīsiet zinātniski pamatotas atbildes uz dažādiem jautājumiem, bet gan ierosinājumu sarunām, izpētei un špikeri radošai domāšanai. Te nebūs špikeru ar atbildēm, ko par viens pret viens izmantot saviem bērniem. Turklāt "nav zvanīts", ka jūsu bērns uzdos tieši šādus jautājumus. Tas būs ieskats, treniņš ievirzīt smadzenes tajā, ka jautājumus nedrīkst atstāt neatbildētus. Radošums ir svarīgs ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem - lai neiesūnotu. Un dažādo dzīves jautājumu atbildēšana aizraujošā, nemaldinošā un bērna kopējai izpratnei atbilstošā veidā, manuprāt, ir viens lielisks radošuma treniņš. 

Pagaidām lielākais radošums man bijis jāiegulda, atbildot dēlam uz jautājumiem:
  • "Kāpēc līst lietus ?" (tāpēc, ka puķītēm, zālei un kokiem gribas dzert - kā tu dzer no pudelītes vai krūzītes, tā koki padzeras no lietus lāsēm);
  • "Kāpēc citi neievēro noteikumus?" (Rotaļlaukumā aktuāls jautājums: tāpēc, ka viņiem mamma vai tētis nav pastāstījis, ka kāpt pa slidkalniņu augšup ir bīstami un traucoties šķērsām cauri rotaļlaukumam ar riteni, var nejauši kādam uzbraukt virsū);
  • "Kur paliek saulīte?" (Šis jautājums izskanēja, vērojot saulrietu pie jūras, kad saule "pazūd" ūdenī. Atbilstoši bērna izpratnes līmenim, stāstīju, ka saulīte dzīvo ūdenī un vakarā dodas čučēt).

Protams, ka uz vienu un to pašu jautājumu dažādu vecumu bērniem atbildes būs dažādas, bet te atkārtoti jāpiesauc maģiskais "bērna izpratnes līmenis". Gan jau drīz varēšu sākt izmantot dzīvē Izabellas Fužēras "Kāpēc tā? Pastāsti, kāpēc!".


1 komentārs: