pirmdiena, 2019. gada 14. oktobris

Karolīna Dž. Tjūdora "Krīta vīrs"

"Mēs domājam, ka gribam dzirdēt atbildes. Bet īstenībā mēs gribam saņemt pareizās atbildes. Tāda ir cilvēka daba. Mēs uzdodam jautājumus un ceram, ka dzirdēsim to patiesību, kuru vēlamies dzirdēt. Nelaime tā, ka patiesību nav iespējams izvēlēties. Patiesībai ir paradums vienkārši būt patiesībai. Vienīgā reālā izvēle ir ticēt vai neticēt."

Reiz izdevniecības vadītāja pati stāvēja pie tirdzniecības galda grāmatu svētkos Kongresu namā un kaismīgi reklamēja potenciālajiem pircējiem tās grāmatas, kuras pašai šķiet izcilas. Es aizkavējos pie galda un ilgi klausījos par šo un arī par Pračeta darbiem, bet beigās biju savaldīga savos pirkumos un aizgāju, iegādājusies tikai Plūdoņa "Zaķīšu pirtiņu" dēlam. Taču "Krīta vīrs" nepameta manas domas. Kad ieraudzīju to e-bibliotēkā 3td.lv, sapratu, ka jāizlasa taču beidzot  paša izdevēja tik ļoti slavētā grāmata.

"Cilvēki domā, ka bērniem dzīve ir bezrūpīga. Tā nav. Bērnu raizes ir lielākas, jo mēs paši esam mazāki."
Neļaujiet sevi apmuļķot šķietami bērnišķīgam grāmatas vākam, jo aiz melnā vāka ar vienkāršo balta krīta zīmēto svītriņcilvēku slēpjas baiss noslēpums. Karolīnas Dž. Tjūdoras grāmatā "Krīta vīrs" 1986.gadā risinājušies notikumi tiek izskaidroti vien 2016.gadā. Divpadsmit gadus vecais Edijs ar draugiem ir atrakciju parkā, kur viņš pieredz šausmīgu nelaimi. Palīdzot cietušajai meitenei Edijs iepazīstas ar jauno skolotāju - Helorena kungu. Kaut kad vēlāk skolotājs pastāsta zēnam par kādu savas bērnības aizraušanos - ar draugiem viņi viens otram atstāja ar krītiņiem zīmētus vēstījumus. Tas izrādās jautri arī Edijam un draugiem līdz viņu spēlē iesaistās vēl kāds nezināmais. Pēc 30 gadiem baltie krīta cilvēciņi uzrodas atkal un Ediju atkal sagrābj nepatīkama izsekošanas sajūta.

"Tas, ka esi pieaudzis, ir tikai ilūzija. Ja runājam par brieduma būtību, neesmu pārliecināts, ka kāds no mums jebkad kļūs pa īstam pieaudzis. Mēs vienkārši izaugam garāki un kļūstam spalvaināki. Reizēm es tiešām brīnos, ka man ir atļauts vadīt automašīnu vai, ka neesmu pieķerts krodziņā sūcam alu. Zem pieauguša cilvēka virskārtas, zem pieredzes slāņiem, kuru uzkrājam, gadiem ilgi stoiski maršējam uz priekšu, mēs visi joprojām esam bērni ar nobrāztiem ceļgaliem un deguniem, bērni, kuriem vajadzīgi vecāki... un draugi."

Aizraujošs trilleris ar noslēpumu, ar nogalinātajiem un galu galā arī beidzot atklātiem vainīgajiem. Šī grāmata izlasāma raitā tempā ar diezgan lielu intereses noturēšanas spēju un diezgan viegli arī aizmirstama naktīs, jo murgi ar baltiem krīta cilvēciņiem mani nepiemeklēja. Starp citu, skaidrojums baltās krāsas krīta vīriņam ir burtiski pēdējā lapā, lai arī nojautu iespējamo autoru jau mazliet ātrāk. Negaidīti un interesanti, bet kaut kā šķita, ka dikti strauji lasītājam piedāvāts skaidrojums, kā starp citu pielikts ar domu "ja jau reiz vajag visus galus savilkt". Bet visādi citādi, noziegums, iespējamie vainīgie, motīvi bija interesanti un labi izstrādāti. Žanrā laba grāmata, kas neliek raudāt, stundām ilgi prātot par cilvēka dabu un motīviem un pēc jaukas izklaides arī viegli atvadās no lasītāja.

"Krīta vīrs" ir autores debijas grāmata un debijai šķiet ļoti laba, pa laikam pat iepīti daži domu graudi un ja neņem vērā tulkojumā uzradušos spalvainību, kas drīzāk raksturīga putnam nevis cilvēkam, ir pat pierakstīšanas vērti. Ja pamanīšu no Tjūdores vēl kādu grāmatu, visticamāk, ka pieķeršos paskatīties, kā izdodas turēt pašai savu līmeni.


Nav komentāru:

Komentāra publicēšana