Vietējais oligarhs

Kā jau vienmēr sestdienas pavadu darba vietā. Cilvēku nav pārāk daudz, bet teikt, ka garlaikojos, būtu grēks. Man tomēr ir mans uzticamais cīņu biedrs - laptops. Te kur gadījies, kur ne uzrodas tēls trīsstrīpu jakā. Domāju jau, ka atradīs vai neatradīs meklēto un aizies, kā jau visi, bet te pārsteigums. Šis tēls izrādās ir princis necilās ādās ietērpies! :D Vēlējos padalīties iespaidos par satikto cilvēku arī šeit. Mūsu turpmākā saruna īsinātā un bļ* cenzētā variantā norsiēja šādi:
Princis: Saldējums ir?
Es: Atvainojiet, iekārtas nav vēl atvestas, bet tuvāko nedēļu laikā noteikti būs arī saldējums.
P: Hmmm, nu labi A gribi es tev mašīnu uzdāvināšu? Man te viens A8 aiz mājas mētājas.
Es: Paldies, atteikšos.
P: Tu neuztraucies, man vēl septītais bembis ir un vēl tur kaut kas. A gribi tad x3 bembi?
Es: Nē, nē, viņš benzīnu daudz rij. Man aldziņa maza, nespēšu ne nodokļus nomaksāt, ne bākā ieliet.
P: Nu tad davaj preci mani! Tev būs privātmāja Lielupē, bembis par pusmiljonu un vēl katru dienu došu tev pa štukai, iesi šopingā.
Es: Dāsns piedāvājums, bet diemžēl laimi saskatu citās lietās. Paldies! Jūs teicāt, ka Jūs meitene saldējumam pakaļ sūta. Neesat aizmirsis?
P: Ai, da nu viņu! (Brīdi domā) Nu labi, iešu pēc saldējuma. Bet tu padomā un iedod man savu konta numuru, pārsūtīšu tev kabatasnaudu.
Es: Paldies! Visu gaišu!

Eh, ne katru dienu pagadās tādi precinieki. Žēl, ka šobrīd man prioritāte ir mācības augstskolā nevis precības. Tad jau ķertu gan šo trīsstrīpu princi ciet. Tas Armani "Sweat and vodka"" aromāts ne ar ko nav salīdzināms! Viņš pats specnazovietis. Vidējam brālim dāča Cēsu pusē un jaunākais viņa brālis vispār miljonārs, kurš bīda politiķus krēslos. Ehh, muļķe es. Vajadzēja vismaz numuriņu paņemt :D