Joel Comm „Twitter power 2.0” How to Dominante Your Market One Tweet at a Time

Šoreiz recenzija ne tāda kā šī bloga lasītājiem ierasts. Neparasta tāpēc, ka par grāmatu angļu valodā, neparasta tāpēc, ka par tēmu, kuras parasti šeit neapskatu un neparasta tāpēc, ka šo grāmatu bija uzdots lasīt vienā no augstskolas kursiem. Kāpēc tad nolēmu par šo darbu rakstīt blogā? Tāpēc, ka Džoela Komma sacerējumu lasot, man radās dažādi komentāri un iebildumi par Twitter situāciju Latvijas mērogos, vismaz tik daudz, cik pati ar to esmu saskārusies.

Drazu realitāte

Foto: Vladislavs Podvinskis

Mēs visi esam atkritumu ražotāji, bet arī no mums pašiem ir atkarīgs kas ar šiem atkritumiem notiks. Šobrīd vairs nav tas laiks, kad vienīgais veids, kā tikt vaļā no nevajadzīgām lietām, ir tās sadedzināt un daudz ir tādu materiālu, kas paši dabā nesadalās. Izlietotas baterijas iespējams ievietot īpašos savākšanas konteineros, kas atrodami gandrīz katrā lielveikalā. Papīru, stiklu un citus materiālus iespējams šķirot otrreizējai pārstrādei. Sadzīves tehnika nododama īpašos savākšanas punktos, ir arī cilvēki, kuri paši no jūsu mājām savāc Jums nevajadzīgo tehniku un tās tālākais liktenis vairs nav Jūsu rūpes. Par spīti visām iespējām dzīvot „zaļi”, mēs cilvēki uzvedamies netīrīgi un bezrūpīgi pret savu apkārtējo vidi.

Peldot pret straumi var salauzt visus pirkstus

Autortiesības

Darot savu darbu, ik gadu mirst vairāki desmiti žurnālistu. Pēc Žurnālistu Aizsardzības Komitejas (CPJ) datiem 2009. gadā dzīvību zaudējuši 73 žurnālisti, 2010. gadā – 44. 2011. gads vēl nav beidzies, bet miruši jau 28 mediju darbinieki.

Izlīdzēsiet?

Šoreiz mājas darba tapšanai moderno tehnoloģiju kursa ietvaros idejas jāievāc sociālajos tīklos. Uzdevums ir izveidot foto stāstu, kas publicējams blogā. Tātad, mans lūgums Tev, mans bloga apmeklētāj - Tev tikai jāiesaka tēma, kuru tu vēlētos redzēt atklātu foto stāstā. Visus jūsu ģeniālos, muļķīgos, trakos, jautros un visādi citādi noderīgos ieteikumus uzlasīšu šeit komentāros. Jautāju jums tāpēc, ka tāds ir uzdevums - kāds cits man pamet tēmu stāsta veidošanai.

Paldies!

Alens Pols „Katiņa. Staļina noziegums un patiesības triumfs”

Vēl viens izlasīts darbs par vēsturisku tēmu. Šoreiz Zvaigzne ABC izdotā „Katiņa. Staļina noziegums un patiesības triumfs”. Grāmata nav rokas somiņa sikdienā līdzi vadājamā formāta un nevajag arī, jo autobusā tādas nelasa. Tādas lasa mājās zem segas lēnām un koncentrējties, jo līdzi ir jādomā arī.

Lidojums Baltajā naktī

Šoreiz pretēji ierastajam, šeit nav izlasītās grāmatas apraksts, bet gan multimediju fails. Uz pirmo semināru kursā "Modernās komunikācijas tehnoloģijas" pasniedzēja Marta Herca mums uzdeva pa grupām sagatavot mājas darbu. Darbā bija jābūt foto, audio un/vai tekstam, kas veido stāstu. Mūsu grupa nolēma šim procesam pieiet radoši. Video filmēt mums nebija ļauts tāpēc tapa video, kas salīmēts no bildēm.

Bibliotekāra fenomens*

Bbibliotekārēm, šķiet, piemīt mistisks spēks. Es nezinu kas tas ir, bet ir.
Tātad...
Parasti esmu droša, laipna un labi bez konfliktiem saprotos ar visiem cilvēkiem, kuri pilda savu darbu, lai pakalpotu manām vajadzībām. Taču man nez kāpēc ir ilgi jāsaņemās, lai spētu vērsties pēc palīdzības pie bibliotekārēm. Katru reizi, kad man ir vajadzība vērsties pie šīs iestādes darbinieces, es izjūtu neizprotamas bailes un nedrošību. Tā ir apbrīnojama sajūta, kad stāvi pretī bibliotekāra galdam un jūties parādā visiem un par visu, stāvi pazemīga lūdzēja lomā. Šķiet, ka bibliotekā ir valstība, kurā pat valsts prezidentam vairs nav nekāda spēka. Visu pārvalodšā un redzošā bibliotekāra spēks bibliotekā ir neizmērāmi liels. Varbūt tā ir tikai mana iekšējā sajūta. Es nezinu. Tomēr, lai sevi pašu nemulsinātu, saņēmos un izteicu kādu pārdrošu lūgumu. Palūdzu , lai atļauj paņemt uz mājām tos materiālus, kurus parasti lasītājam prom nešanai neizsniedz. Kundze pacēla acis, apdomāja mirkli manu lūgumu un nolēma, ka izskatos gana kārtīga lasītāja. Tagad varu darboties ar savu pētījumu mājas apstākļos bez bailēm.
Vēl kāds ir izjutis bibliotekāra visvarošo klātesamību un varas iedvesumu?

*Fenomens - Filozofijā : Lieta (priekšmets, būtne, īpašība, stāvoklis, attieksme, notikums utt.), kāda tā parādās mūsu sajūtās un uztvērumos.

Inguna Bauere "Skolas Līze"

Kas bija Līze Rātmindere? Kaprīza un izlaista skuķe, savas mātes mīlestības upuris vai darbīga sieviete, kura skrēja līdzi sabiedrības progresam lielajās pilsētās un veicināt pārmaiņas sabiedrībā sev apkārt galu galā mūža nogalē par sievu izejot pie Matīsa Kaudzītes?

Inguna Bauere lasītāju ievada stāstā par vēsturi, mīlestību, likteni un cilvēkiem. Lasīju un domāju cik no tā visa ir tīra un pierādāma patiesība un cik ir piedomāts klāt. Tā arī nespēju skaidri nodalīt reāli ticamo un apšaubāmo patiesību, bet tas tikai palielināja romāna burvību.

Andrus Užkalnis „Anglija : cilvēki un viņu valsts”

Kā vēsta informācija, kas atrodama Zvaigzne ABC mājas lapā, mani sagaida „Asprātīgs, ar daudziem interesantiem – gan nopietniem un oficiāliem, gan  sadzīviskiem un komiskiem  – faktiem piesātināts vēstījums par Angliju, šīs valsts iedzīvotāju dzīvesstilu, darba kultūru, sociālās nodrošināšanas sistēmu, ģimenes tradīcijām un skatījumu uz  ieceļotājiem. Grāmatā vēstīts arī par angļu attieksmi pret valodu,  plašsaziņas līdzekļiem, sportu, kulināriju un daudzām citām ikdienas dzīves jomām, bez kurām nav iedomājama  mūsdienu cilvēku pasaule.” Mans galvenais dzinulis šo grāmatu izlasīt bija pašas pieredze dzīvojot Anglijā.

Orlando Faidžīss „Čukstētāji. Privātā dzīve Staļina Krievijā”

Vienā no iepriekšējiem bloga ierakstiem labu laiku atpakaļ žēlojos par laika trūkumu visām vēlamajām dzīves norisēm un kā viens no tām tika pieminēta šī grāmata. Nu to esmu piebeigusi. Vārdam „piebeigusi” varētu šķist negatīva nokrāsa, taču tā nebūt nav. Piebeigusi tāpēc, ka ilgi tas nāca. Kā jau teicu iepriekš šis nav darbs, kuru var lasīt atpūšoties un nedomājot līdzi, smadzenes ir jātur saspringta visas 1000 lappuses. Citējot sevi : „Tā nav grāmata, kuru var palasīt vienkārši pirms iemigšanas smadzeņu atpūtai. Tā ir grāmata, kuras katrai lapai ir jāseko līdzi ar 100 % uzmanību. Tā ir grāmata, uz kuras lappušu malām ar zīmuli raksta piezīmes. Tā jābauda, jāgaršo, lēnām, kā trekns šokolādes deserts.” Ar šo darbu biju aizrāvusies tik ļoti, ka, neskatoties uz grāmatas gabarītiem, mēdzu to ņemt līdzi uz universitāti

Notiek rosība

Kā turpinājums manai pirmajia recenzētajai grāmatai (A. Jolkina "Piesmietā misis Eiropa"), uzgāju šo rakstu
 
http://www.thetelegraphandargus.co.uk/news/local/localbrad/8953595._Sham__raid_on_wedding/?ref=rss

Secinājums viens - beidzot arī britu puse cenšas kaut ko darīt lietas labā, citādi pirms tam visi centieni izskatījās pēc vārgiem kucēna smilkstiem :)