Lieliem soļiem tuvojas vasaras brīvlaiks skolēniem un jau kādu brīdi manas domas dedzina kāda šim laikam ļoti piemērota grāmata. Cik gan dažāds var būt brīvlaiks ikvienam no mums? Jā, jā, arī pieaugušajiem skolas brīvlaiks var ļoti ietekmēt ikdienu. Vācu rakstnieces Sāras Jēgeres (Sarah Jäger) teksts un mākslinieces Sāras Mausas (Sarah Maus) ilustrācijas grāmatā "Un pasaule tā aizlido" (Und die Welt, sie fliegt hoch) ieved lasītāju divu pusaudžu sarakstē par vasaru, par to, kas viņiem aktuāls attiecībās ar vienaudžiem, ģimeni, pasauli un sevi pašu. Lasiet divreiz! Vispirms "izlasiet" attēlus un tad otrajā reizē pieslēdzieties tekstam. Man šķiet, ka šādi varēsiet sev atklāt vairākas stāsta dimensijas.
Sabiedrības un ballīšu dvēsele Ava sēž mājās piespiedu kārtā, jo savārījusi ziepes, savukārt Juris vasaru aizvada vienmuļi un vientulīgi, jo gluži vienkārši tā vēlas. Ava patiesību ietērpj fantāzijā un fantastikā. Jurim ik dienai ir savs plāns, režīms un struktūra, kas puisim palīdz justies drošāk. Ava ir cilvēks vējš, lidojums, krāsas un trauksme. Jaunieši ir totāls pretstats viens otram. Abi apmainās rakstiskām un audio ziņām, kurās gan pauž savas pārdomas par skolas dzīvi un vienaudžiem, izklaidēm, brīvā laika nodarbēm, gan pieskaras pavisam jutīgiem tematiem - trauksmei, bailēm, vecāku attiecībām. Abi arī atskatās uz notikumiem sākumskolā, kuros it kā piedalījušies abi, bet katram, protams, bijis savs skatījums un viedoklis par tiem.
"Tas ir labi, ka tev ir palīdzība. Psihoterapeits, manuprāt, kaut ko jēdz no sajūtām. Jo sajūtas taču nevar tā vienkārši izdzēst, tā tu pats teici. Vai varbūt psihoterapeits var. Vai pārprogrammēt."
Šīs grāmatas saturs un sarakstītie vārdi ir absolūti neatņemami bez vizuālā izpildījuma. Teksts ir izkārtots atvērumos kā telefona ziņu sarakste. Sākumā jāpiešaujas slīdēt ar acīm no kreisās uz labo un atpakaļ nevis vienas lapas ietvaros, bet visā atvērumā, taču jau drīz dari to nedomājot. Samērā īsos, bet jēgpilni ietilpīgos tekstus pavada Sāras Mausas ilustrācijas gan par to, kas uzrakstīts, gan par nepateikto.
Cilvēki baidās tikt pārprasti, nesaprasti, nepieņemti, viņi baidās kļūdīties. Tas nav raksturīgi tikai jauniešiem, tas ir arī pieaugušo dzīvē. Varbūt tāpēc šo nevar nosaukt tikai par grāmatu jauniešiem, tā ir arī grāmata pieaugušajiem par jauniešiem. Man šķiet, ka šī darba galvenais vēstījums ir, cik dažādi mēs visi esam un sastopamies kolektīvos. Katra atšķirīgā pieredze rada kopīgo kolektīva dinamiku, un visam ir savs pamatojums. Varbūt ir vērts uzmanīgi pieskarties tai čaulai, ko kāds uzbūvējis sev apkārt, un atklāt sev brīnišķīgu sarunu biedru?
Uz grāmatas ir norādīts, ka tā piemērota lasītājiem vecumā no 12 gadiem, savukārt Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas 2026. gada lasīšanas sarakstā tā ievietota kategorijā no 11 gadu vecuma. Noteikti iesakāma arī pieaugušajiem. No vācu valodas tulkojusi Inga Karlsberga.
Sajūtu ziņā šī grāmata varētu būt līdzīga zviedru rakstnieces Katarīnas fon Brēdovas "Viss, kas nav saskatāms", par ko gan rakstīju tikai Instagram formātā. Kaut kas līdzīgs arī Elizabetes Šteinkellneres un Annas Guzellas “Papīra klavieres”, savukārt vizuāli to varētu pielīdzināt Kiranas Milvudas Hārgreivas un Toma de Frestona “Džūlija un haizivs” vai šo pašu autoru "Leila un zilā lapsa", ka lasījusi neesmu, bet izšķirstījusi un ilustrācijas izpētījusi gan. Vēl šīm tematiski klāt varētu pielikt arī Vinko Mēderndorfera „Kā filmā”. Lai izdodas atrast savu vasaras lasāmvielu ikvienā vecumā!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru