Keita Listere "Priekameitas, bārdāmas un naktstauriņi. Pērkamās mīlas vēsture"

"Ielasmeita sabiedrībā ir tas pats, kas noteka uz kuģa vai atejas bedre pilī. Ja tās nebūtu, tad piegānīta būtu visa pils. Sv. Augustīns De Ordine, 386." / 47.lpp./

Nezinu, vai kaut kas kaiš manai tikumībai vai saprātam, bet prostitūtas nekad man nav šķitušas kā nicināma darba darītājas. Ir pieprasījums, ir piedāvājums, tā teikt. Tirgus ekonomika. Bet gana daudzi cilvēki nav tik neķītri liberālās domās kā es. Priekameitas ir daudz apspriestas un peltas, uzskatītas par visa ļaunuma sakni. Pār šo profesiju gulst daudz aizspriedumu un stereotipu. Protams, tādas lietas nerodas no tukša gaisa, tomēr visus vienā maisā vai veneriskajā dispanserā tomēr bāzt arī nevarētu. Jau no seniem laikiem līdz pat mūsdienām prostitūcijas apkarotāji vispirms vēršas pret pašiem naktstauriņiem nevis pret tiem, kuri pērkamās mīlas pakalpojumu gatavi apmaksāt. Taču izrādās, ka bieži vien ir bijis brīdis, kad lielie cīnītāji nav iebilduši gūt kādu daļu peļņas no prostitūcijas.

Ar lielu interesi vienmēr esmu tvērusi dažādus kultūras produktus, kas attēlo prostitūcijas tematu, tieši šī noslēpumainības plīvura dēļ un te manās rokās nokļuva īsta enciklopēdija, ko sarakstījusi britu pētniece Keita Listere (Kate Lister). Grāmata "Priekameitas, bārdāmas un naktstauriņi. Pērkamās mīlas vēsture" Ilmāra Zvirgzda tulkojumā ir patiesi izsmeļoša zinātkāres un ziņkāres apmierinātāja. 

Par prostitūciju runā piktos toņos, nopulgājot, vai gluži otrādi - klusiņām, slepus. Tieši tamdēļ runāt par pelnīšanu ar miesu kultūrvēsturiskā aspektā ir tik provokatīvi un šķietami ķecerīgi. Nevar noliegt, ka Keita Listere to veic ļoti inteliģentā veidā.  Galu galā, prostitūcijai bijusi diezgan liela loma pat ielu nosaukumu piešķiršanā (lasīt ievadā jeb "Pežgrābstu šķērsielas stāsti"). Nevaru gan nepamanīt, kā grāmatas teksts pilda vienu lielu funkciju - attaisnot negodīgi lamātās, mazināt negatīvo slogu par sievietēm, kuras par savu iztiku izvēlējušās pārdot sevi. Starp citu - ir ļoti liela atšķirība starp brīvprātīgu savas miesas pārdošanu un seksa verdzību, ko uzsver arī autore. Lielu daļu sieviešu, ko izcēlusi Keita Listere es ar zināmu apbrīnu uzlūkoju kā patiesi apķērīgas biznesa sievietes, kuras prot ķert mirkli un "tvert laukumu" īstajā vietā un laikā.

Cauri grāmatas lappusēm lasītājs paviesojas visos kontinentos un dažādos laika posmos. Londonā nokļūstam gan neiztrūkstoši, mazliet banālā, bet pērkamā seksa vēsturē ļoti svarīgā, Džeka uzšķērdēja laikā 19. gadsimtā, gan viduslaikos. Arī Amerikas atklāšanā naktstauriņiem bija sava loma un vieta un bez pērkamas mīlas nebija iedomājama arī senā Ķīna un Japāna, kur priekameitas arods bija īsta māksla ar lielu devu kultūras (gan jau ne visām un visur, bet tomēr to nevar noliegt). Interesanti, ka prostitūcijas apkarošanas vai vismaz iegrožošanas mēģinājumi visos laikos bijuši diezgan līdzīgi. Sākumā ar skaļu nē un pret, bet galu galā ar ieguvumu pašiem apkarotājiem un pazemojumu pelnītājām. Neiztikt arī bez nodaļas par pērkamu seksu kara laikā un īss ieskats mūsdienās.

Man personīgi nebija ārkārtīgi šokējošu atklājumu, jo ar aizrautību esmu izlasījusi vairākas britu autora Naidžela M. Kothorna seksuālās dzīves vēstures sērijas grāmatas, ko šķiet izdeva kaut kad divtūkstošo gadu sākumā vai vidū. Jāatzīst, kā šodien atceros, ka toreiz par teikumu uzbūvi un valodas ritumu tajās grāmatās spļaudījos un izlasīt līdz galam spēju tikai temata noturēta. Tajās iztirzātā pāvestu un Romas imperatoru seksuālā dzīve šķita kā no dzeltenajām lapām sagrābstītas tenkas. Taču, varbūt, mana atmiņa spēlē jokus un, pāršķirstot grāmatas, kad pagājuši vismaz desmit gadi, es domātu citādāk.

Šīs grāmatas tapšanā Keita Listere izmantojusi dažādus dokumentālus avotus, ieskatījusies arī citu seksualitātes vēstures pētnieku darbos. Būtībā tas ir zinātniskais darbs populārā valodā. Vēsturiskās atsauces rada uzticamību un teksts nešķiet nevajadzīgi piepušķots vai izfantazēts.

Ļoti liela vērtība šajā darbā ir senu gleznojumu reprodukcijas, kā arī vecu fotogrāfiju attēli. Dažas pārfotografētas ilustrācijas atļāvos pievienot arī bloga ierakstam, jo vizuālais saturs, manuprāt, ir šīs grāmatas krāšņākais trumpis. Tekstus var salasīties visādus un visur, bet attēli ir sarežģītāk atrodami. Šajā grāmatā kvalitatīvs un taustei patīkams biezs papīrs papildina vizuāli gūto baudu ar taktilo labpatiku. Šī ir ļoti, ļoti skaista grāmata, ar labi pārdomātu struktūru un aizraujošu saturu. Ja ne paspīdēt ar dīvainām zināšanām draugu ballītēs, tad vismaz paplašināt savu redzesloku ar "Pērkamās mīlas vēsturi" noteikti sanāks.