sestdiena, 2020. gada 12. decembris

Bērnu grāmatas Ziemassvētku un sniega gaidīšanai

Jau mazliet ieskicēju kā mums ir ar tām grāmatām mājās pirms Ziemassvētkiem, kad rakstīju par somu rakstnieka Mauri Kunnasa "Ziemassvētku vecītis". Šī mūsu mājās ir jaunākā Ziemassvētku noskaņas grāmata un vēlreiz par to plaši nerakstīšu. Šī ir Ziemassvētku vecīša dzīvi, ikdienu un darbu plaši skaidrojoša grāmata, bet jo īpaši dēlam patīk, ka Ziemassvētku vecītim ir, citēju: "Lidmašīna, ko rūķi paši vada". Un vēl no šīs grāmatas ksaidrs, ka vecītim ir ļoti daudz darba, visu gadu jāstrādā un jāstrādā, bet rūķi visu redz un novēro. Taču nolēmu salikt vienā ierakstā visas pirmssvētku grāmatas, kas mūsu mājās dzīvo jau no iepriekšējiem gadiem un tiek sezonāli izliktas priekšplānā svētku noskaņas radīšanai.

Pirmā, visvecākā, grāmata par Ziemassvētkiem mūsu mājās ienāca kā "mantojums". Tagad neatceros, kas to iepriekš bija lietojis, bet izdevniecība "Egmont Latvija" grāmatu "Ziemassvētku vecīša piedzīvojums" izdeva 2008. gadā. Tieši mans dēls nez kāpēc izdomāja, ka šai grāmatai jāuzlabo dizains, apzelējot stūrus. Nez kāpēc, jo tas tika izdarīts jau diezgan apzinīgā vecumā, kad bērns visu pēc kārtas uz muti vairs it kā nevirza. Diezgan īsa grāmata, biezām un krāsainām lapām. Teksta tajā diezgan maz, tāpēc būs labi piemērota jau kā viena no pirmajām grāmatām sākot ar divu gadu vecumu, bet saturā pa īstam dēls sāka iedziļināties šī gada svētkus gaidot 4 gadu vecumā. Te mēģinājums atbildēt, kā Ziemassvētku vecītis paspēj vienā naktī nogādāt bērniem visas dāvanas. Atbilde ir - ar lidojošo sniega motociklu. Stāsts nav pārāk garš un pieskaras vien dāvanu piegādes vakaram - vecītis sakrauj dāvanas lidojošās sniega motocikla kamanās, pa ceļam viņam gadās ķibele ar dažu dāvanu nozaudēšanu, bet drīz vien tās atrodas un prieks mazajiem bērniem neiet secen - vecītis bērnus novēro caur logu. Punkts. Priecīgus Ziemassvētkus. Mazuļiem, manuprāt, neko daudz vairāk arī nevajag.


Margaritas Stārastes ilustrētā un sarakstītā "Ziemas pasaka" ir no manas bērnības grāmatām. Pēdējos gados Zvaigzne ABC aktīvi izdod Margaritas Stārastes grāmatas no jauna (šogad tapusi arī pastkaršu kolekcija). Man šāda izdevuma mājās bērnībā nebija, tāpēc, zināmas nostaļģijas vadīta, nopirku grāmatu jaunajā izdevumā. Te galvenais varonis, atbilstoši pasakas tapšanas laikam un ideoloģijai, ir Ģeds Morozs jeb latviešu valodā Salatēvs un viņam mazmeitiņa Sniegbaltīte. 

Mans dēls pirmajā lasīšanas reizē tam uzmanību nepievērsa, bet es turpmāk pārveidoju Salatēvu par Ziemassvētku vecīti, lai bērna galvā neveidojas sajukums ar dažādiem tēliem. Vecītis un Sniegbaltīte gatavojas svētkiem un cep arī piparkūkas. Ņiprais piparkūku vīriņš Kraukšķītis nespēj sagaidīt svētkus, lai tiktos ar bērniem, un dodas piedzīvojumā uz savu roku. Piedzīvojumi viņam sanāk raibu raibie. No sniegputeņa Kraukšķīti izglābj viesmīlīgais lācis Ķepuks, bet lapsa Okšķere izmanto lāča miega brīdi negantam noziegumam, Kraukšķītis sastop laipnos sniegavīrus Sniģi un Sniģeni. Žagata un vārna ir attēlotas diezgan nejaukas, savukārt dzenis Raibucis ir izpalīdzīgs. Lai arī pagalma dzīvnieki un putni ir paglābuši Kraukšķīti no sastinguma, diemžēl, neko daudz par piparkūku vīriņiem nezinādami, gandrīz nodara viņam nākamo lielo skādi. Tad vēl Kraukšķītim uzbrūk negantais viesulis un beigās uzrodas negaidīti glābēji. Īsts svētku piedzīvojums! Nezinu, kā īsti man iespiedušās sirdī Margaritas Stārastes ilustrācijas. Man bērnībā pat patiesībā nebija nemaz tik daudz viņas grāmatu, toties mammai skapja dziļumā vecā zefīru kastē bija Stārastes ilustrāciju pastkaršu komplekts, ko varēju pētīt  stundām ilgi.

2018. gadā Jāņa Rozes apgādā izdotais un man atsauksmei iedāvinātais Lēlo Tungalas stāsts "Sniegavīra Ludviga laime" plaši jau aprakstīts blogā. Piebildīšu, ka grāmata iemīļota bija ne tikai uzreiz pēc saņemšanas un pirmās iepazīšanās, bet arī pērn un tiek regulāri apskatīta arī šogad. Te gan mazliet bēdu pieskaņa, jo grāmatā māksliniece Regīna Luka-Tompere radījusi burvīgu sniegu un, protams, ka stāstā par sniegavīru sniegam ir liela nozīme. Bēdīgā kārtā šajā un pagājušā gadā ar to sniegu nu mums ir kā ir vai drīzāk nav. Dēls šo grāmatu jau otro gadu pēta mazliet skumjš, jo arī viņš gribētu uzbūvēt savu sniegavīru un sagaidīt, ka viņš ienāks papriecāties par mūsu izrotāto Ziemassvētku eglīti. Bet kopumā palieku pie sava 2018. gada vērtējuma - tas ir ļoti sirsnīgs ziemas stāsts lieliem un maziem par lieliem un maziem priekiem, kā arī lielām laimēm un mazām laimītēm. 

Pērn īsi pirms Ziemassvētkiem devāmies sasildīties Ēģiptē un tas bija dēla pirmais ceļojums lidmašīnā (pagaidām, diemžēl, arī pēdējais). Gatavojos visam iespējamam lidojuma laikā, tāpēc sarūpēju ne tikai uzdevumu žurnālus, bet arī lasāmvielu. Mana izvēle veikalā izpārdošanas grozā krita par labu grāmatu apgāda "Madris" izdotajai cietlapu grāmatiņai "Meklē lietas! Priecīgus Ziemassvētkus!". Tobrīd dēlam bija ļoti aktuāli un interesanti ilgāku laiku pavadīt pie lieliem attēliem, kas pilni sīku detaļiņu. Teksta šajā grāmatā ārkārtīgi maz un lielā mērā tas rosina atrast kaut ko noteiktu, kā arī vecākiem sniedz padomu, kas apspriežams konkrētajā atvērumā. Šobrīd redzu, ka dēls šo grāmatu šogad jau  ir "pāraudzis", visus meklējamos sīkumiņus zina no galvas un laiks tai drīz ceļot tālāk uz citām mājām.

Vēl viena grāmata, kurā nav gluži par Ziemassvētkiem, toties ir daudz sniega - Margaritas Del Maso un Rosio Boniljas "Mans lielais lācis, mans mazais lācis un es" ieradās mūsu mājās pērn pašā vasaras karstumā. Šajā pelēkajā laikā varam to izvilkt no plauktiņa un pamielot acis ap spāņu mākslinieces radītajām sniega kupenām, savukārt sirdi sasilda mazās meitenītes mīlestība pret tēti un rotaļu lācēnu. Par šo grāmatu jau esmu rakstījusi atsauksmi, tāpēc neko jaunu noteikti nepateikšu. Vien apstiprināšu vēlreiz, ka tāda tipa grāmata lieliski kalpo kā sākums nepacietīgiem mazajiem lasītājiem/klausītājiem un arī veicina pieaugušā un bērna sarunāšanos pie šīs grāmatas lapām. 

Šis ir mūsu mazais grāmatu krājumiņš par Ziemassvētku tematu. Tās mūsu mājās tiek no jauna apskatītas ap svētku laiku, bet janvārī dodas atpūsties līdz nākamajam decembrim.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru