Turpinot iepazīties ar Latvijas Literatūras gada balvas nominantiem esmu izlasījusi Guntas Šnipkes dzejas krājumu "Ceļi"
un tieši no autores izmantotā rakstības stila esmu iedvesmojusies
arī es šīs atsauksmes rakstīšanas veidā ņemiet vien par labu
kā ir un es pat nepiktotos ja nespēsiet izlasīt
līdz galam jo iespējams tikai tā varēsiet saprast manas domas par šo
dzejas sakopojumu
arhitekte dzejniece arhitekte literatūras pasaulē ir jau zināma
bet nebija man pazīstama šie dzejoļi
ir uzrakstīti izkārtoti rindās un pantos bez vienas pašas pieturzīmes
katra rinda iekļaujas nākamajā rindā katrs pants saplūst ar
nākamajiem pantiem un tikai dzejoļu virsraksti atdala tos
vienu no otra un arī tematiski tie šķiet ir
viena gara jo gara dzejnieces arhitektes apziņas un domas
plūsma šis bezgalīgais pieturzīmju trūkums šausmīgi
besī jo vēl no darba radio esmu
komatiem un punktiem arī intonācijas tembrālie kāpumi un
kritumi vaicājumi un izsaukumi manā galvā veidojas tieši
ar pieturzīmēm jautājumzīmes domuzīmes koli semikoli komati punkti un izsaukumzīmes ir tas kas lasītājam liek piebremzēt liek apdomāt
piespiež mēģināt saprast ko autors vēlējies pateikt un ja neizdodas saprast
ko tad vismaz mēģināt saprast kā to ir gribēts pateikt vai
tas ir bijis klusi klusiņām vai skaļi kliedzot visai pasaulei
vienlaikus šis pieturzīmju trūkums rada šķietamu nepārtrauktību
dzejnieces domu plūdumā
kā nebeidzami un neizstaigājami ceļi
plūst dzejas rindas uz priekšu, uz priekšu vien tā
nebeidzami un nestājami plūst dzejas rindas "Ceļos"
vēl viena doma kas iemaldījās manā prātā lasot
ka dzejas krājumos mākslinieki izpaužas pēc pilnas programmas
tiesa tās arī bija nedaudzās domas
varbūt esmu skrējusi cauri dzejas rindām
pārlieku lielā steigā
tecējusi ceļu pa taku takām caku cakām
tematiskās līnijas it kā aizķērās
bet vienlaikus arī nepaķērās
mēģināju lasīt viena un klusām
mēģināju skaļi un kādam priekšā
bet panācu vien to ka bezinterpunkcijas teksts
lika manai mēlei skriet un virpuļot
domām steigties un acīm žibināties
nespējot aiznest domu ne sev ne klausītājam
varbūt šo dzeju var klausīties tikai autores
izpildījumā nezinu
laikam neesmu šī krājuma cilvēks
nebūšu pratusi to novērtēt
uztvert vai izvērtēt
tik vien kā stils kādā teksts sakārtots
ietekmējis ne vien šo bloga ierakstu
bet arī to kā pāris dienas ar krājumu iepazīstoties arī strukturēju savas domas
bez punktiem komatiem un izsaukumzīmēm
ņemiet vien par labu kā ir
ja vispār varējāt izlasīt līdz galam šo apziņas plūsmu
iekšiņa man patika mazāk nekā āriņa
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru