Svešā grāmatu plauktā ciemos man pati "virsū uzskrēja" divu autoru izveidotā grāmata par urbāno latviešu dzejnieku Aleksandru Čaku (1901 - 1950). Andras Konstes un Andra Sproģa darbā "Aleksandra Čaka logi" ir grāmata, kas izveidojusies no laikraksta Latvijas Vēstnesis un Aleksandra Čaka memoriālā muzejdzīvokļa veidotājas veiksmīgās sadarbības, veidojot par Čaku laikraksta kioska logā informatīvās instalācijas. Publikāciju sērija "Uzrunā Aleksandra Čaka logi", aizvien pieejama laikraksta Latvijas Vēstnesis arhīvā. 2000.gadā durvis apmeklētājiem vēra arī muzejs literāta pēdējā mājvietā Rīgā, Lāčplēša ielā.
Šajā grāmatā autori apkopojuši materiālus par literāta dzīves gājumu, viņa dzejas rindām, dažādiem citiem literārajiem darbiem, laikmetu griežiem, kas ietekmēja Čaka dzīvi un daiļradi, lasītājs tiek iepazīstināts arī ar literāta laikabiedriem, draugiem, domas ietekmētājiem un paša Čaka ietekmētajiem, mūzām un citām liecībām, ko un kā pētījuši literatūrzinātnieki. Katras nodaļas ievadā izvietotas vēsturiskas ar Čaka dzīves gājumu saistītas fotogrāfijas, kas palīdz iejusties laikmeta garā. Un patiesi, lai arī Čaka lirikas tapušas pagājušā gadsimta sākumā un vidū, tās šķiet stāvam pāri laikam, mūsdienīgas aizvien ar visām redzes gleznām un literāro "es". Savā ziņā grāmatu "Aleksandra Čaka logi" varētu dēvēt par muzeju drukātā veidā.
Šķiet, ka skolas laikā Čakam esmu apgājusi lielu līkumu, bet neskatoties uz to, rindas "Miglā asaro logs" man zināmas ir un kaut kur atmiņu dzīlēs velku ārā, ka savulaik šo dzejoli pat esmu bijusi spējīga deklamēt. Kāpēc gan Čaks nav aizķēris manu pusaudzes romantisko sirdi? Man tam nav skaidrojuma. Es aizķēros kaut kur pie Eduarda Veidenbauma. Laikam Veidenbaums manam "rebellīgajam" garam un pīrsingiem sejā bija tuvāks. Lai vai kā. Mūžu dzīvo, mūžu mācies. No Čaka rīdziniekam neaizbēgt. Čaka kailais galvvidus ir Ziedoņdārzā noglāstāms un viena no galvenajām Rīgas maģistrālēm Čaka vārdā nodēvēta un rīdziniekam ikdienas gaitās gandrīz neizbēgama.
Ja par slaveno, laikmeta griežu plosīto literātu ir vēlme uzzināt salīdzinoši īsā un koncentrētā veidā, vienlaikus iegūstot maksimālo labumu, manuprāt, "Aleksandra Čaka logi" būs īstā izvēle. Pavasarī, kad gaisā virmo lielais neizprotamais sazinkas, tā vien gribas uzmeklēt kādas dzejas rindas, kurās gremdēties. Pacel acis uz savu pilsētu un palūkojies, saprotot, ka laiki maina it visu, taču lielās lietas paliek nemainīgas - pilsēta kūsāt kūsā un dzīvība nestāj, Rīgas dzīve ir trauksmaina.
Noslēgumā vēl pants no 1927.gadā sacerētā dzejoļa "Es šonakt iztrencu uz ielas savu sirdi"
Es šonakt iztrencu uz ielas savu sirdi,
Lai aiziet papelnīt, kad bads aiz durvīm stāv.
Nav vairs pat santīma, ko aiziet man uz pirti,
Un krūtīs izmisums kā tālas liesmas blāv.
Es dzīvē sapinies kā parādos un jūtās,
Slīd dienas pārdomās un sāpēs dziļi grūtās.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru