otrdiena, 2017. gada 31. janvāris

Dr. Sallija Vorda "Mazais runā. BabyTalk programma"

Kad visa ikdiena griežas ap jaunāko ģimenes locekli - mazuli - grāmatas par attiecīgo tematu uzmeklē lasītāju pašas. Šoreiz manā plauktā ieguls un ik pa laikam no tā arī izkāps grāmata par runāšanu un tās attīstību "Mazais runā. BabyTalk programma". Dr. Sallija Vorda ir britu logopēde. Ilga darba rezultātā viņa ir izveidojusi īpašu programmu, kas palīdz attīstīt mazuļu runu un tikt pāri dažādiem runāšanu kavējošiem šķēršļiem. Šajā grāmatā loģiski paskaidrota mazuļa attīstība un ieteikts, ko darīt, lai netraucētu mazajam cilvēkam tapt lielam un kļūt par inteliģentu sarunu biedru. Un man ir tik daudz, ko teikt par šo grāmatu!


Ārstes ilgā pieredze un pētījumi pierāda - vecāki spēj attīstīt un stiprināt bērna prasmes klausīties, saprast un sazināties, tāpat viņi spēj visu šo procesu arī kavēt. Mana pārliecība vienmēr ir bijusi, ka visu var sarunāt, bet runāt jāsāk laikus, nevis tikai tad, kad "problēma" jau ir radusies. Bērns saprot, ko viņam stāsta jau tad, kad šķiet, ka nekas vairāk kā ēdiens un miegs viņam vēl nav vajadzīgs. Šie ir mani domāšanas un rīcības pamata principi un tie saskan arī ar šajā grāmatā aprakstīto.

Vordas izstrādātā BabyTalk programma paredzēta, lai palīdzētu mazuļiem no dzimšanas līdz 4 gadu vecumam. Tieši tamdēļ rakstīju, ka grāmata ik pa laikam no plaukta arī izkāps ārā - grāmatas nodaļas ir saskaņā ar dažādiem mazuļu vecumiem. Pirmie divi bērna dzīves gadi iedalīti 3 līdz 4 mēnešus garos posmos, divu līdz 3 gadu vecumā ir pusgadu ilgi posmi un vēl pa nodaļai atvēlēts vecuma posmam 3 līdz 4 gadi, kā arī, ko darīt, kad apritējuši 4 gadi. Katrā nodaļā ir apraksts par bērna saziņas attīstību un arī vispārējo attīstību, ieteikumi rotaļām un spēlēm, kā arī ieteikts, ko likt mazuļa rotaļlietu kastē un vēlāk arī grāmatu plauktā. Vecāki reizi pa reizei, pat negribot, salīdzina savu mazuli ar kaut kur iegūtām zināšanām par "normām". Tāpēc šajā grāmatā ir arī iestarpinājumi "Kad uztraukums ir pamatots?". Manuprāt, tas palīdz nenovest šajā salīdzināšanā sevi un bērnu līdz ārprātam, jo bērni ir dažādi, bet trauksmes zvani tomēr jāzvana pie līdzīgām pazīmēm.

Man īpaši patika nelielās atkāpes ar ārstes pieredzi konkrētos problēmu gadījumos. Vēl biju apmierināta ar grāmatas ievadā pārstāstīto Dr. Vordas ilgus gadus veikto pētniecību reālajā dzīvē ar reāliem bērniem. Noderīgi atcerēties, ka ieteikumi BabyTalk programmā piemērojami, nevis pēc mazuļa fiziskā vecuma, bet gan saskaņā ar atbilstību konkrētai garīgās attīstības pakāpei. Katras nodaļas sākumā izklāstītas pazīmes, pēc kurām saprast, vai konkrētais mazulis atbilst šai vecuma grupai arī pēc garīgās/valodas attīstības.

Man nav pamata neticēt, ka pusstunda netraucēta divatnes laika sarunās ar bērnu palīdzēs mazulim attīstīt saziņas spējas. Televizors nekad nav bijis mans iecienītais fons, pēdējā laikā, īpaši par to nepiedomājot, mājās esmu ierobežojusi arī mūzikas klausīšanos. Arī pirms šīs grāmatas pusstunda jeb 30 minūtes bez dažādiem skaņas traucēkļiem fonā, bez uzmanības novērsējiem, nebija nekas neparasts mūsu mājās. Arī nodarbojoties ar citām lietām, bērnam vienmēr stāstu, ko viņš redz, ko es daru, kas notiek attiecīgajā brīdī un kas notiks vēlāk. Parasti dēls manu stāstījumu un darbības arī aktīvi komentē savā valodā.

Izlasot pirmās nodaļas, kas attiecas tieši uz mums, secinu, ka līdz šim esmu visu darījusi pareizi, pat nezinot par to. Fuuu... paklapēju sev pa plecu un atviegloti nopūšos. Atliek vien turpināt tikpat veiksmīgi. Taču taisnības labad jāsaka - mazu, fiziski un garīgi veselu bērnu ir diezgan grūti "sačakarēt", ja vien vecāki ikdienā spēj ieslēgt veselo saprātu, loģiku un arī ļauties notiekošajam, nevis kaut ko uzspiest un sasteigt. Vienas patiesības nav. Un vēl jāpiebilst - cilvēki kļūdās un visiem, arī izlasot gudras grāmatas un ikdienā sekojot ārstu ieteikumiem, gadās "norauties" un skaļākā balsī pateikt "Nu, cik var raudāt! Ko Tu gribi?!". Man gribētos domāt, ka saprātīgi vājuma mirkļi nepadara cilvēku par sliktāku vecāku.

Paldies apgādam Zvaigzne ABC par iespēju stiprināt savas zināšanas un pārliecību par savām spējām!

P.S. Citas mammas Facebook zem manas fotogrāfijas ar šo grāmatu ieteica papildu lasāmvielu. Anastasijas Irbes un Sarmas Lindenbergas "Bērns runāt mācās ģimenē", ka arī mammas un meitas Irēnas un Lindas Hadaņonoku kopdarbs "Kā raisās valodiņa" ir manā "gribu izlasīt" sarakstā.



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru