Kulšanās un malšanās Ukrainas politikā nerimst un nestāsies, šķiet, vēl ilgi. Valstī norisinās cīņa par došanos pretim rietumiem un rietumnieciskai domāšanai. Daži situāciju zināmā mērā salīdzina arī ar Latviju. Kad Krievija agresiju Krimā tikai uzsāka, izskanēja bažas, ka līdzīgs scenārijs sagaida arī Baltijas valstis, tostarp Latviju. Atšķirība esot vien tajā,ka Latvija ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, bet Ukraina vēl tikai tēmē uz starptautiskām aliansēm. BBC izveidoja daudz kritizētu un apspriestu filmu par to "kā būtu, ja būtu", ja krievi iebruktu Latvijā.
Vērojot mediju vidi, šķiet, ka viens no nedaudzajiem žurnālistiem Ukrainas jautājumu ekspertiem ir Imants Liepiņš. Viņš šajā valstī uz dienvidaustrumiem no Latvijas atrodas bieži, gana bieži, lai zinātu un redzētu. Imants pieredzēja arī lielo Eiromaidanu jeb Pašcieņas revolūciju. Materiāla par Ukrainu Imantam ir daudz vairāk, nekā viņš var nopublicēt avīzē vai izstāstīt TV un radio, tāpēc ir arī grāmata.
Es grāmatu "UKRAINA. Dzīvība, nāve un iekšējā revolūcija" sāku lasīt, dodoties uz Ukrainu novērot reģionālās vēlēšanas (par to varat lasīt šeit, šeit, šeit, šeit un šeit), un pabeidzu krietni vēlāk. Lasīju ilgi, jo daudz ko Ukrainā redzēju arī pati un vienu brīdi jau šķita, ka Ukrainas manā dzīvē ir par daudz.
Šis darbs ļauj ielūkoties revolūcijas tapšanā, iemeslos un Ukrainas politiskajā iekārtā. Jaunam cilvēkam Latvijā varētu būt samērā grūti iztēloties to, kāda ir Ukraina. Jo īpaši grūti tas ir tiem jauniešiem, kuri nezina, kas ir dzīve Padomju Savienībā. Imants sniedz ieskatu vēlēšanu procesā, cik neslēpti krāpjas kandidāti un partijas, kāds ir cilvēku noskaņojums. Imants atrodas notikumu epicentrā vai vismaz pazīst kādu uzticamu stāstītāju, kas tur ir bijis. Šī grāmata ir kaut kas starp mācību grāmatu ar vēstures ievirzienu un piedzīvojumu romānu.
Ja ir vēlme mēģināt saprast, kaut aptuveni, kas notiek Ukrainā, ja vēlies "būt klāt" brīžos, kad autors ir riskējis ar dzīvību un veselību, noteikti izmēģini šo grāmatu!
Zināšanai: Eiromaidans ir apzīmējums pret Ukrainas valdību vērstajai protesta kustībai. Tā sākās 2013. gada 21. novembrī, kad Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs publiski paziņoja, ka viņš vairs nevēlas parakstīt asociācijas un tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienības valstīm. Protestus pastiprināja ziņa, ka prezidents Janukovičs 17. decembrī Maskavā noslēdza līgumu par vairāku miljardu dolāru aizdevumu un lētākām Krievijas dabasgāzes piegādēm.16. janvārī Ukrainas parlamenta prezidentu atbalstošais vairākums pieņēma pret protesta akcijām vērstu likumu, kas atļāva krimināli sodīt pret valdību vērsto demonstrāciju dalībniekus. Pēc šī lēmuma Ukrainas galvaspilsētā sākās bruņotas sadursmes ar cilvēku upuriem.
Pēc valdības "pretterorisma operācijas" izgāšanās 2014. gada 22. februārī Augstākā Rada nobalsoja par Janukoviča atlaišanu no prezidenta amata, pieņēma lēmumu par 2004. gada konstitūcijas atjaunošanu un atgriešanos pie parlamentāri prezidentālas iekārtas, kā arī rezolūciju par apcietinātās ekspremjeres Jūlijas Timošenko atbrīvošanu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru