Nemaz nezinu kā, lai uzrakstu par šo grāmatu, nepastāstot pārāk daudz. Veronikas Rotas triloģijas noslēdzošā grāmata atklāj visus noslēpumus un atbild uz daudziem lasītāju jautājumiem, kas, iespējams, veidojušies, lasot pirmās divas daļas. Par pirmo daļu "Citādie" lasīju 2013.gada februārī, par to lasiet šeit, pie otrās daļas "Dumpinieki" tiku jau 2014.gada janvārī un to aprakstīju šeit.
Viena izvēle dzīvē maina visu. No mīkstsirdīga labsirža vari kļūt par drošsirdīgu trakuli vai no pašaizliedzīga nesavtīgā pāriet pie taisnprāšiem, kas nekad nemelo.
Otrā triloģijas grāmata beidzās ar lielu intrigu, kas it kā burtiski dažos teikumos pastāstīja par kopienu izveides nepieciešamību un vēsturi. Tomēr trešajā daļā Trisa, Kvarts un vēl daži cilvēki dodas ārpus žoga, lai noskaidrotu patiesību. Ja atklāšu, kaut ko par noskaidroto, noteikti kādam sabojāšu lasītprieku. Tāpēc neko nerakstīšu. Vien teikšu to, ka dzīve nebūt nav tik mierīga kā cerēts vai vēlēts.
Par manām emocijām. Lasīju un nevarēju neizjust nepatiku par neveiklajām mīlas un tuvības ainām. Vai tur vispār bija tuvība? Varbūt. Varbūt arī nē. Katrā gadījumā salkanie teksti par Trisas un Kvarta divvientulību uzdzina šermuļus un vēlmi lasīt vēl ātrāk. No otras puses, varbūt labi, ka diezgan aši taisījos no tām prom un necentos empātiski izjust kaisli līdz ar viņiem.
Patiešām ir maz ko rakstīt par sižetu, lai nesabojātu visu prieku atklāt autores izveidoto puzli gabalu pa gabaliņam. Kaut kādā brīdī sižets šķita pārlieku paredzams, tomēr kopumā pat ļoti baudāms. Grūti gan bija ielekt atpakaļ stāstā, kura pirmās divas daļas jeb sākums un pamats lasīts divu gadu garumā. Patīkamāk, manuprāt, būtu nosēsties un izlasīt visas trīs daļas no vietas. Tad viss būtu svaigāk atmiņā un arī trīsas pēc turpinājuma būtu patīkamākas. Otro un turpmākās filmas, kas uzņemtas pēc šīm grāmatām arīdzan grasos skatīties, kad tās iznāks. Tīri aiz ziņkāres - ko tad nu būs izdomājuši ekrāna versijai. Tiesa pirmās daļas ekranizāciju vairs neatceros.
Atļaušos ielikt citātu par kopienu raksturojumu, kas ļauj aizdomāties arī par ikdienā sastapto cilvēku īpašībām.
"... ikkatra kopiena līdz ar tikuma iegūšanu kaut ko zaudē. Drošsirži ir bezbailīgi, bet nežēlīgi; Mācītie - gudri, bet uzpūtīgi; Sirsnīgie miermīlīgi, bet pasīvi; Taisnprāši - godīgi, bet neiejūtīgi; Nesavtīgie - pašaizliedzīgi, bet nomācoši.
- Cilvēce nekad nav bijusi nevainojama, tomēr ģenētiskās izmaiņas visu padarīja ļaunāku nekā jebkad."
Ja cilvēkam patīk "novest lietas līdz galam" tātad arī izlasīt triloģijas pēdējo daļu, tad šī grāmata ir īsti vietā. Visi trīs darbi kopumā, kā rakstīju iepriekš, nav slikts laika kavēklis. Aizbēdz uz citu pasauli un attopies, ka šajā laiks jau nosodoši ātri aizskrējis uz priekšu. Fantastikas, fantāzijas, antiutopijas faniem un jauniešiem, domāju, ka patiks.
Paldies Zvaigzne ABC rūķīšiem par lasāmvielu!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru