trešdiena, 2014. gada 6. augusts

Olivers Pečs "Bendes meita"

Slepkavībai pa pēdām dodas tas, kurš pilsētā pats visvairāk slepkavību paveic - bende. Olivera Peča vēsturiskais romāns "Bendes meita" ir aizraujošs un spriedzes pilns detektīvs no laikiem, kad medī un uz sārta sadedzina raganas, bet lielceļa laupītājus pakar kalna galā citiem salašņām par biedēkli.

Neilgi pēc Trīsdesmitgadu kara Bavārijas pilsētā Šongavā no Lehas upes izvelk mirstošu zēnu. Viņš notašķīts māliem, sadauzīts un izrādās arī sadurts, bet pilsētnieku lielāko satraukumu raisa savādā zīme uz bērna pleca. Tas liek domāt par raganu pesteļošanos un uz karstām pēdām tiek apcietināta pilsētiņas vecmāte Marta Štehline. Bende Johans Kuisls ir pārliecināts, ka savu roku zēna nāvē pielikuši kādi zemei un pasaulīgām baudām tuvāki spēki un par savu pienākumu uzskata meklēt vainīgo.
Tie ir laiki, kad rātskungi izvēlas vienkāršāko ceļu - atrast visam neizskaidrojamam vienu vainīgo un sodīt ar nāvi. Tomēr likumi paliek likumi un vecmātei vispirms jāatzīstas raganībās un tik tad, viņu iespējams sadedzināt uz sārta. Bende iegūst laiku patiesības skaidrošanai. Viņam palīdzīgu roku sniedz paša meita Magdalēna un pilsētas jaunais ārsts Simons Fonvīzers.

Pavedienu aiz pavediena, notikumu aiz notikuma viss savirpinās vēl lielākā mudžeklī. Tumsonīgajiem šongaviešiem nav cita skaidrojuma kā vien burvestības un karstas prasības pēc kvēlojoša sārta vecmātei visdrīzākajā laikā. Štehlinei tiek "piesietas" pat nobeigušās cūkas un neauglīgās pilsētnieku sievas.

Lai vai kā brīžiem nokaitinātu aizspriedumainība un tumšo laiku stulbums, visbeidzot straujiem soļiem lasītājs arī uzzina patiesos nu jau vairāku bērnu slepkavībās vainīgos, lasītājam tiek izskaidrotas dīvainās zīmes un galu galā arī visi saņem pēc nopelniem. Pat neviens no lasītāja jau iemīļotajiem varoņiem nenomirst, vien tiek pamatīgi nozilināts. Šķiet, ka šī romāna mistērija tiek risināta pārāk lēni un ietiepīgi vienā virzienā, taču, kad sāk atklāties noziegumu motīvi, kulminācija un atrisinājums paskrien gar acīm gluži vai vienā rindā.

Ja patīk vēsture, spīdzināšanas apraksti un personāži ar putniem galvā, droši lasiet, 350 lappuses apēdīsiet vienā saldēdienā. Ko uzzināju vien beigās, bet labāk būtu sākumā - Kuisli ir patiesi reiz dzīvojusi dzimta, autora senči, kur bendes amats un darbarīki tikuši nodoti no paaudzes paaudzē. Tieši šī stāsta daļa palīdzētu lasītājam iegūt notiekošā realitātes sajūtu. Tiesa, Pečs atzīst, ka lielākā daļa stāsta gan ir izdomājums, reāli reiz dzīvojuši vien daži personāži. Kaut vai tas, ka patiesībā neviens pilsētnieks un birģermeistars neļautu sev uzkundzēties un pilsētu savā varā ņemt kūrfirsta pilnvarotajam pārstāvim. Arī bende Jākobs Kuisls diez vai, piņķerētos ar kaut kādas vecmātes aizstāvību, tomēr stāsts ir tāds, kāds ir - sava dzimta tomēr jāaizstāv.

Un kas vēl jāzina - "Bendes meita" ir pirmā grāmata sērijā par bendes Jākoba Kuisla izmeklētajiem noziegumiem.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Šoderlo de Laklo "Bīstamie sakari"

18.gadsimtā dzīvojušā franču rakstnieka Šoderlo de Laklo grāmata "Bīstamie sakari" ir romāns vēstuļu formā, kas moralizē par ti...