piektdiena, 2014. gada 31. janvāris

Lorena Olivera "Rekviēms"

Kad nepieciešams mazliet atslēgt smadzenes no realitātes un pafantazēt, izvēlieties kādu no jauniešu romāniem par mīlestību jeb drīzāk par mīlestības neesamību. Tā es varētu iesākt šo atsauksmi par Lorenas Oliveras darbu "Rekviēms". Ja vien... Lasītu to uzreiz pēc pirmās daļas "Delīrijs" un otrās daļas "Pandēmija". Rekviēms ir triloģijas noslēdzošā daļa stāstā par pasauli, kurā mīlestība teik dēvēta par slimību un izskausta ar īpašas operācijas palīdzību. Tiesa gan - līdz ar citām cilvēkam normāli piemītošām jūtām, piemēram, līdzcietību.

Ja lasāt trešo grāmatu ilgu laiku pēc pirmajām divām, manā gadījumā vairāk kā 8 mēnešus pēc otrās, nāksies pamatīgi piepūlēt smadzenes. Šī triloģija ir no tām,kas domas piesaista aptuveni dienu pēc izlasīšanas un tad diezgan veiksmīgi izkrīt no prāta kā apziņu nepiesārņojošs elements. Lieliska atslodze no stresa pilnas ikdienas, ja nepieciešama maza deva fantāzijas, bet tomēr ar piesaisti cilvēciskām būtnēm. Smadzenes būs jāpiepūlē, pamazām atsaucot atmiņā iepriekšējos darbos notikušo un arī mēģinot atcerēties, kur grāmatas galvenā varone Lēna iepriekšējos darbos tikusies ar nupat pieminēto tēlu bez fona informācijas.

Starp citu, otro daļu "Pandēmija" tieši par to biju slavējusi, ka darbs lasāms arī nepārlapojot pirmo grāmatu. Šajā autore, acīmredzot, aizgājusi citu taku.

Visādi citādi zeme, kurā dzīvo Lēna, aizvien ir tā pati, kur mīlestība ir delīrijs, kas ārstējams, jūtas izskaužamas un slimajiem nav vietas starp aukstajiem. Nu kaut kā tā - īsumā. Noslēdzošajā triloģijas grāmatā stāsts ir par neārstēto ļaužu uzbrukumu noslēgtajai kopienai, kurā dzīvo cilvēki bez mīlestības un citām jūtām.

Šī grāmata man lika aizdomāties par to, vai brīvība, pēc kuras tiecamies, patiesībā ir brīvība. Varbūt gluži otrādi - tas, ko domājam par brīvību, patiesībā ir vēl stingrākas važas.

Aizvien palieku pie tā, ka triloģija pārsvarā patiks jaunām meitenēm un vispār sievieškārtas būtnēm, kurām negribas noslogot smadzenes ar domāšanu, bet gan izlasīt kaut ko tādu, kas tikpat ātri kā lasīsies, arī aizmirsīsies.

P.S. Paldies izdevniecībai Zvaigzne ABC par iespēju atpūsties ar šo darbu trauksmainajā un nopietnās literatūras pilnajā studiju laikā! :)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Bērna grāmatu plaukta papildinājums

Valtera grāmatas ikdienā bija izvietotas vienā koka kastē un mana grāmatu plaukta maliņā. Pienāca diena, kad man apnika šāda neloģika, ...