pirmdiena, 2013. gada 25. februāris

Vilis Lācītis "Pamodināt Lāčplēsi"

Svētdienas vakarā divas stundas veltīju latviešu autora darinājumam. Šoreiz manā plauktā ieguls Viļa Lācīša "Pamodināt Lācplēsi".  Laiks manā vienīgajā nedēļas brīvdienā iztērēts ne velti, bet priecājos, ka grāmatiņu iegādājos par akcijas cenu (starp citu vēl līdz 28.februārim Jānī Rozē varat atrast šo grāmatu, šķiet, ka par latu vai diviem).

Lāčplēša modināšanu stāstā gaidīju līdz grāmatas vidum. Uzradās arī Lāčplēsis un modināšana, tīri simboliski gan tur par latviešiem zināmo eposa tēlu, bet gana kolorīti, lai maz neliktos. Neko lielas cerības gan no šī stāsta nebiju lolojusi, bet tas mani patīkami pārsteidza. Novērojams gan vienmērīgs stāsta plūdums, gan pavisam negaidīti notikumu pavērsieni. Atklāti sakot, vismazāk es patiesi gaidīju kādus pārsteiguma momentus. Tieši tāpēc tie ir pārsteiguma momenti, ka nāk negaidīti.



Kopumā ņemot, Lācītis spējis visā krāšņumā parādīt pavisam tipisku ainiņu jebkur "vecajā Eiropā". Laimes meklētāji bāleliņi ar tipiskiem niķiem, sastopami vai ik katrā mājā, kur ekonomijas nolūkos  tautieši kopā dzīvo. Kāds dzer, kāds pīpē, kāds atnāk un kāds kādu pamet. Arī ar darbiem ir visādi, bet noteikti ir viens pāris - vīrs ar sievu - kuri to visu māju "tur". Ikdienas ainiņas Londonā, Dublinā, Mančesterā vai Pīterboro - skaties, kur gribi, nekā jauna un pārsteidzoša neredzēsi.

Vilis Lācītis, tiem, kas vēl nezina ir autora pseidonīms. "Pamodināt Lāčplēsi" viņa otrā grāmata. Pirmais bija darbs "Stroika ar skatu uz Londonu". Pats autors ir celtnieks, kurš nedzīvo Latvijā. Tātad savā ziņā Lācīša stāsti būtu uztverami arī par autobiogrāfiskiem. Es viņu saprotu, viss, kas parastam lasītājam var likties līdz asarām smieklīgs, kādam, kas pats to piedzīvo vienkārši ir jāizliek ārā. Lai negrauž, lai nespiež un vieglāk dzīvot. Bet varbūt es kļūdos un Lācītis savas grāmatas raksta hobija pēc, nevis, lai nomierinātu nervus un emocijas.

"Pirmdienu esamība krietni izbojā svētdienas, jo jau no rīta pamosties ar sajūtu: bļa, rīt pirmdiena! Dievs svētī sestdienas, saliec tās pavairāk mūsu kalendāros un uzmani, lai kāds nenozog."

/Lācītis V. Pamodināt Lāčplēsi. Mansards 2011, 82.lpp./


1 komentārs: