Nīls Geimens "Nekadiene"

Sāku ar Nīla Geimena "Amerikāņu dieviem" un apņēmos izlasīt vēl kaut ko, lai saprastu vai Geimens patiesi nav man piemērots autors. Šoreiz grāmata mani paķēra un ierāva Nekadienē jeb Apakšlondonā tā, ka maz nelikās. Izbaudīju gan mūžam pelēko un mitro Londonu, gan tās pazemes ne mazāk drūmo daļu. Turklāt brīdī, kad sāc domāt, ka galvenais varonis to visu ir tikai iedomājies vai vienkārši sajucis prātā (klāt jau ir pēdējās 3 grāmatas lappuses), Geimens ņem un meistarīgi iemet tevi atpakaļ ticībā fantāzijas patiesībai.

Tātad "Nekadiene" ir stāsts par vienkāršu skotu puisi, kurš pirms vairākiem gadiem ir ieradies Londonā, lai iegūtu savu lielisko vidusmēra mietpilsoņa dzīvi. Tādu Ričards arī iegūst. Viņam ir pieklājīgs darbs, skaista līgava, kuras vērts viņš nejūtas un tā tas turpinās līdz vienai dienai. Šajā dienā viss sagriežas ar kājām gaisā. Ričards un viņa līgava steidzas uz svarīgām vakariņām, kad pēkšņi viņu priekšā uz zemes nokrīt noskrandusi būtne. Viņa uzradās no nekurienes, jo vietā, no kuras viņai it kā vajadzētu bijis iznākt ir tikai ķieģeļu siena.

Dora ir no Apkšlondonas, kuras visa ģimene ir nogalināta un viņai pašai draud briesmas, bēgot no ļaundariem, viņa atver durvis uz Augšlondonu un nokrīt tieši Ričardam pie kājām. Ak jā, Dora ir no atvērējiem - viņai ir spējas atvērt durvis, slēdzenes un jebko citu, kas prasās atverams. Viņa spēj arī izveidot durvis tur, kur tas ir nepieciešams.

Dora atsakās doties uz slimnīcu un Ričards par spīti savas līgavas protestiem aiznes ievainoto un netīro meiteni pie sevis uz mājām. Nākamajā dienā Dora parāda dažādas neparastas spējas un Ričards iepazīstas arī ar viņas vajātājiem, bet kad Dora pazūd tikpat negaidīti, kā uzradusies, jaunajam vīrietim šķiet, ka nekas viņa dzīvē nav mainījies. Tomēr nākamajā dienā viņš saprot, ka ir kļuvis gluži vai neredzams apkārtējiem - ne viņu mana taksists, viņu ignorē darbā un arī vēl iepriekšējā dienā bijusī līgava Ričardu vairs neatpazīst.

Mēģinot noskaidrot, kas noticis ar viņa dzīvi, Ričards nonāk Apakšlondonā, kur drīz vien satiek arī Doru un dodas ar viņu kopā piedzīvojumos vai misijā - sauc kā gribi. Tur kāpjot vilcienā jāuzmanās no iekrišanas paralēlās pasaules plaisā, notiek nakts tirgi vis neparastākajās vietās un naudai nav nozīmes.

Tas īsumā vai pārliekā garumā par sižetu. Ceru, ak neko nesaspoiloju. Katrā gadījumā iespaidīgos Apakšlondonas skatus es pārstāstīt nespēšu, jo tie ir jāizjūt. Tāpat kā pašam savām acīm jāredz tas cik meistarīgi Geimens ir aprakstījis tajā citā pasaulē dzīvojošos ļaudis, monstrus vai radījumus - nezinu kā citiem lasītājiem, bet šajā darbā redzes gleznas manu iztēli mieloja viena pēc otras.

Ar ko beigsies Ričarda negaidītais paralēlās pasaules atklājums un kāda tad ir pati pasaule, iesaku izlasīt arī tiem, kuri vairs nav mazi bērni, kas tic pasakām. Lieliska izklaidējoša un aizraujoša lasāmviela tiem, kuriem patīk arī fantastikas žanrs.

P.S. Mana versija par to kāpēc Geimena "Nekadiene" mani aizrāva vairāk nekā "Amerikāņu dievi" - Geimens ir dzimis anglis, tāpēc arī Lielbritānijas vide un mošķu aprakstīšana viņam nāk "no iekšām", savukārt Amerikāniskais ir vien kaut kas, kas nācis dzīvē pēc tam.