Grāmatplaukta cienīga grāmata, kuras lasīšanai ir nepieciešamas ne tikai divas rokas, bet arī galva

Šo bloga ierakstu veidojis viesautors Vladislavs Podvinskis.

/Līva/

Lasot grāmatu sākumā nevarēju saprast vai tā ir par Stīvu Džobsu, vai par kompāniju Apple. Tad nāca apjausma – Stīva Džobsa dzīvi un personību nevar aprakstīt bez Apple vēstures, tāpat kā par Apple nevarētu rakstīt, nepieminot Stīvu Džobsu. Lieliskākais tajā visā ir tas, ka, atklājot Džobsa rakstura iezīmes, tiek aprakstīta visa Apple vēsture līdz pat mūsdienām. Tāpēc grāmata noteikti patiks tiem, kuri ikdienā lieto vienu no i ierīcēm. Ar katru nākamo nodaļu grāmata atklāj kādu posmu Džobsa dzīvē un bieži vien, šis jaunais posms, nozīmēja radīt kādu jaunu ierīci, kas mainīs pasuales turpmāko skatījumu uz tehnoloģijām. Tā tas notika ar pirmo masu patēriņa domāto galddatoru - Apple I, Apple II,u.c. ierīcēm- MacBook, iPod, iPhone, iPad, iCloud.

Grāmatā ļoti labi ir aprakstīta Stīva personība, manuprāt, tas ir tikai tāpēc, ka to rakstīja Valters Aizaksons. Turklāt tā bija domāta kā mantojums, kuru atstāt pēc savas aiziešanas. Džobss nekādā mērā nekontrolēja grāmatas saturu, tieši tāpēc tā ir tik patiesa un vietām liek izbrīnīties par Apple ģenerāldirektora skarbumu un lamu vārdiem, kas birst no viņa mutes.

Tajā ir atklāts ļoti interesants fakts – realitātes sagrozīšana – tas, ar ko Džobss aizrāvās katru savu dzīves dienu. Tajos brīžos, kad kāds viņam teica –„tas nav iespējams” – Džobss sagrozīja realitāti, liekot noticēt, ka tas ir iespējams un beigu beigās izdevās vēl labāk nekā bija ieplānots. Fakts, ka Stīvs tā arī neizlasīja šo grāmatu nozīmē, ka tā ir patiesa.

Stīvs bija slavens ar savu maniakālo tieksmi kontrolēt visu, pilnīgi visu. To var viegli manīt i ierīcēs – tās ir slēgtas, tās nevar izjaukt bez speciāli tikai Apple pieejamiem instrumentiem, tās nevar pārprogrammēt vai kā savādāk mainīt. Stīvs bija tik maniakāli ar to pārņemts, ka pat desmitiem reižu lika inženieriem izstrādāt skrūves galviņas formas, kas stiprinās shēmas klāt pie datora korpusa. Pastāv 99% varbūtība, ka šīs skrūves neviens nekad neredzēs. Manuprāt, tieši tāpēc Apple ir izveidojusi tik daudz revolucionāras tehnoloģijas un preces, tāpēc, ka Stīvs kontrolēja katru tās daļiņu.

Jaunībā Stīvs mēdza lietot skābi (LSD) un smēķēt zālīti, viņš par to runāja atklāti arī pēc tam un uzskatīja, ka radošiem cilvēkiem obligāti ir jāiziet cauri šai dzīves pieredzei. Savas dzīves jaunības gadus Stīvs bija slavens arī ar to, ka nemazgājās. Jā, uzņēmuma vadītājs, kurš staigā plikām kājām un smird! Grāmata ir aprakstīti visi šie mazie sīkumi.

Vienu brīdi lasot grāmatu aizdomājos – visu, ko biju lasījis pirms tam ir tikai par Stīvu un Apple, kā tad ir ar viņa privāto dzīvi un mūža mīlu? Man par apbrīnu, pāršķirot lapu sākās jauna grāmatas nodaļa, kurā bija iesākts runāt tieši par Stīva pirmo mīlestību un sievietēm viņa dzīvē. Zīmīgi.

Lasot grāmatu uzzināju daudzas interesantas lietas arī par tehnoloģijām, piemēram, ka 1985. gadā Apple nodarbojās ar skārienjūtīgā ekrāna attīstīšanu. Tomēr šī tehnoloģija pa īstam atrada sevi tikai 25 gadus vēlāk, kad klajā nāca iPad. Lai vai kā, bet sapratu, kādu devumu Apple sniedza tehnoloģiju pasaulei un mums – lietotājiem. 

Lai gan pats nelietoju un neesmu lietojies nevienu no Apple ierīcēm, tomēr lasot grāmatu mani pārņēma cieņa pret šī uzņēmuma precēm. Iespējams, nākotnē manā īpašumā nonāks kāda no tām.

Visa grāmata nav tik pozitīva un rožaina, aprakstot pēdējo desmit gadu notikumus, Aizaksons pieskārās arī Stīva slimībai. Katru reizi pēc recesijas Stīvs atgriezās ar jauniem spēkiem, tomēr tā nevarēja turpināties vienmēr. Autors bija arī to cilvēku vidū, kas sarunājas ar Stīvu īsi pirms viņa miršanas.

Par grāmatām nav jāraksta, tās ir jālasa, novēlu ar to arī nodarboties un izlasīt šo grāmatu.

P.S. Jāatzīmē, ka grāmatas vāks ir Stīva prātam cienīgs – izsmalcināti balts, minimālu vārdu skaitu uz vāka un lieliska Stīva portreta fotogrāfija.