otrdiena, 2012. gada 30. oktobris

Kur paliek laiks?

Šodien, kad mamma prasīja vai vēl rakstu par grāmatām. Tajā brīdī es patiešām apjēdzu, cik maz pēdējā laikā sanāk lasīt grāmatas. Tāpat arī praktiski vienīgais, ko šobrīd parakstu ar savu vārdu ir ziņu aģentūras BNS ziņas.
Bet, ja runājam par grāmatām...
Ir īstais gadalaiks grāmatām - jebkādām! Skumjām un priecīgām, saldām un ar rūgtuma pēcgaršu, tādām, kas smaržo pēc rudens un tādām, kas atgādina par vasaru.
Jau vairākas nedēļas mokos cauri vienai grāmatai/pētījumam par Rīgas sabiedrību, par kuru arī taps apraksts, tiklīdz to pabeigšu lasīšanu. Reizēm pāršķirstu milzīgo "Sibīrijas bērni", kuras abus milzīgos sējumus kādā vājuma mirklī pasūtīju internetā un tajā pašā dienā saņēmu. Sver, starp citu, ap 8 kilogramiem. Varbūt kādu dienu tie kilogrami tiks aprakstīti arī šeit.
Uz plaukta, kā vienmēr, mani gaida vesela kaudze ar lasāmām grāmatām. Pamazām gan kaudze sāk plesties arī uz galda pusi. Grāmatu veikalos vairs neeju un pat neskatos uz to pusi. Neskatos arī izdevēju mājas lapās un manu e-grāmatu lasītāju ir pārņēmis lietošanā Vladislavs. Garāks top arī to filmu saraksts, kuras vēlētos noskatīt. Man jāatvainojas sava bloga lasītājiem par to, ka klusēju.Uz patīkamiem grāmatu prezentēšanas pasākumiem arī netieku. Pēdējā cerība ir nākamnedēļ perspektīvi ieplānotā grāmatu blogeru tikšanās. Ak jel, dodiet manam ķermenim Ziemassvētkos bateriju ar lielāku ietilpību un īsāku uzlādes laiku!
Nokārtošu savus pirmos eksāmenus un nodošu pirmos rezultātus maģistratūras studenta statusā un attiecības ar grāmatām, kuras lasu sirdij, mainīsies uz labo pusi. Es apsolu! Ja ne saviem lasītājiem, tad vismaz pati sev. 
Lai patīkams un burtiem bagāts ikvienam ir rudens laiks! Gaidiet ko svaigu arī manā blogā - noteikti būs!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru