Nils Sakss "Nopietnie nolūki"

Nila Saksa stāstu krājums, kas kā izrādās ir viņa debija grāmatas formā, pie manis, ja pareizi atceros, nokļuva maiņas ceļā "Baltā nakts" ietvaros. Mūsdienu jeb "dzīvos" latviešu autorus lasu maz un nelabprāt, bet kad jau iemainīts, tad jālasa vien nost.

"Ak dies'!" tieši šāda bija viena no reakcijām, kad pateicu, ka esmu izlasījusi Saksu un jāuzraksta kaut kas blogā. Kāpēc tieši tāda reakcija, nezinu, neprecizēju, bet piekrītu.

Jau grāmatas vizuālais noformējums, manuprāt, daudz ko vēsta par saturu. Sākumā pat šķiet, ka tā ir kāda drukas kļūda tipogrāfijā, bet pēc brīža saproti, ka viss ir tā, kā tam jābūt - virsrakstos un lapu malās (nezinu kā to vietu lapai sauc, kur lappuses numurs blakām un arī stāsta nosaukums klāt pielikts) vārdi saplūst ar vārdiem, rindas ar rindām, vairākas reizes atkārtojas viena un tā pati frāze. Tas nav aprakstāms, tas ir jāredz.

Kā vēsta "Satori" lapa, grāmatā apkopoti 8 stāsti, kas sacerēti dažādos periodos. Palasot internetā, kas nu tur ir teikts, jāsecina, ka diezgan daudz jau par šiem Saksa stāstiem ir pateikts un daudz jau nav ko piebilst. Ja jāpasaka savs vērtējums vienā vārdā, es teiktu "pretīgi". Jā, šie stāsti man bieži izraisīja pretīgumu. Jāsaka gan, ka Nils Sakss ir atstājis ļoti daudz vietas lasītāja fantāzijai un interpretācijai - katrs pats var stāstu ietonēt tā, kā atļauj viņa fantāzija. Krievu valodā ir tāds teiciens "в меру испорченности", kas šeit, manuprāt, labi iederētos.

Ja distancējas no pretīguma, tad šeit katrā stāstā varam atrast mūsdienu un arī ne tikai mūsdienu, bet arī nākotnes un pagātnes sabiedrības slimību iezīmes - izvirtība, slimīgs aizdomīgums, meli, pedofilija, rijība, negausība u.c. netikumi. Ne bez melnās avs spēj iztikt ganāmpulks un arī ne bez pretekļiem un jocīgiem indivīdiem spēj pastāvēt jebkura sabiedrība. Taču parasti gan dabā viss ir līdzsvarā - labais un ļaunais, skaistais un neglītais utt. Līdzsvars gan nebūs atrodams šajā stāstu krājumā. Ņemot vērā manas fantazēšanas spējas, kas ļauj iedomāties pat smakas, vislielāko pretīgumu izraisīja stāsts "Vīrietis, kurš mīlēja ar vēderu". Turklāt manī cīnījās divas vēlmes - spīts izlasīt līdz galam un vēlme likt grāmatu malā.

Manā skatījumā nav īsti pareizi (ja tomēr atzīstam, ka mēdz būt "pareizi" vai "nepareizi") vērtēt kaut ko pēc mērauklas "patīk-nepatīk". Arī šis stāstu krājums ir jāvērtē pēc izjūtām. Jāpalasa kaut kas no Saksa vēlākajiem garadarbiem, lai saprastu kā viņš ir evolucionējis vai kuru virzienu pieņēmis sev par tuvāku.

Starp citu, visiem stāstiem ir ļoti intriģējoši nosaukumi, kas neļauj uzreiz saprast par ko tad pats stāsts būs:

Sieviete nopietniem nolūkiem

Vīrietis, kurš mīlēja ar vēderu

Izlaist kuci paskrieties

Mātes nasta

Dance Macabre

Zirnekliene pin savus tīklus klusi un nemanāmi

Tuksnesis

Mūžības aizskartais

Ja kādam ir vēlme, tad šeit ir lasāma viena 2010. gadā publicēta intervija ar Nilu Saksu