Ērvins Velšs "Porno"

Ja gribat krānus, narkotikas un lamuvārdus katrā grāmatas lappusē, laipni lūgti lasīt Ērvina Velša "Porno". Bet patiesībā stāsts jau nemaz nav par seksu, bet gan par to, vai un kā cilvēki spēj dzīvot tālāk, pārkāpt savai pagātnei un mainīties. "Porno" ir arī stāsts par robežām, pārpratumiem, meliem, definīcijām, dzīves pozīcijām, patērēšanu un pārtērēšanu. Tas ir skatiens iekšā pašam sevī, jo Velša pasaule ir nekaunīga, pretīga, netīra un rupja.

"Cigaretes, alkohols, heroīns, kokaīns, amfetamīns, trūkums un smadzeņu pišana medijos: kapitālisma ieroči cilvēka iznīcināšanai ir smalkāki un efektīvāki nekā nacisma..." (345.lpp)

Skotu rakstnieks Ērvins Velšs (1961) dzimis ostas rajonā Lītā, Skotijas galvaspilsētā Edinburgā. Jau labi zināmo romānu "Vilcienvakte" (Trainspotting) Velšs sācis rakstīt 1980-tajos, kad pūlējies atbrīvoties no narkotiku atkarības. Gan grāmata, gan tai sekojošā filma guva lielu popularitāti un tas mudinājis Velšu rakstīt vēl. Romānā “Porno” aprakstīti notikumi desmit gadus pēc "Vilcienvaktē" pieredzētā. 

Autors romāna darbības vidi, acīmredzot, pasmēlies no paša pieredzes. Sirdzējs, apburzījies Londonā, atgriežas Edinburgā un pārņem radinieces bāru Lītā, kas strauji kļūst par izsmalcinātu rajonu. Kā gadījies, kā ne, Sirdzējam uzrodas iespēja uzkundzēties bariņam entuziastu, kas aizrāvušies ar amatieru porno filmēšanu un viņš nolemj veidot profesionāla līmeņa pornofilmu. Agresīvo Begbiju cietums nav izmainījis un viņš plāno atriebību Rentonam, tiklīdz nogrābs viņu savās ķetnās. Tupenis cenšas sakārtot savu dzīvi un izdarīt kaut ko jēgpilnu, bet Rentonam ir apnicis slēpties Amsterdamā, tāpēc viņš lemj nokārtot vecos parādus. Ak, un narkotikas viņi šķiež pa labi un pa kreisi. Kādā karuselī jābūt cilvēka pasaulei, pie tāda patēriņa?

Tulkotājs Zigurds Skābardis rakstījis: "Pēc "Porno" tulkošanas prasījās ņemt lupu un lūkot, vai dvēselē maz atlicis kāds patērēšanas diktāta nesaķēzīts gabaliņš." Es gribētu piebilst, ka pēc grāmatas izlasīšanas ir sajūta, ka dvēseli saķēzījusi ne tikai patērēšana, bet arī rupjā un atkailinātā vide. Ir viegli pazust lamuvārdos un slengā. Tulkotājam lieli cieņas apliecinājumi par spēju Velša specifisko valodas stilu pārnest latviešu valodā, nezaudējot ne derdzību un žulti, ne biedējošo krāšņumu.

Ja neesat pārliecināti, cik daudz rupjību varat izturēt literārā darbā, varat ieskatīties žurnāla "Punctum" vietnē šeit, kur publicēts fragments no "Porno".

Pēc šīs grāmatas lasītājs ir iztukšots, patiesībā nav pat nekā daudz, ko pārdomāt. Atliek vien sajūsma par tulkotāja spēju Ērvina Velša valodas tīklus iznest līdz lasītājam smalki iztamborētā mežģīnē, kā tulkotājs ir spējis pārlikt pat valodas spēles, vien retos gadījumos atstājot piebildi, ka tā ir netulkojama valodas spēle. Un vēl, kad šķita, ka Ubagbija jautājums tā kā nu būtu atrisināts, Velšs ir ielicis daudzpunkti. Patiesībā "Porno" es lasīju tikai tāpēc, ka saņēmu no izdevniecības piedāvājumu izlasīt jaunāko romānu "Asmens mākslinieks", kur vislielākā uzmanība esot pievērst trakajam Begbijam. Tieši piedāvājuma saņemšanas brīdī es apzināju iztrūkumus savās zināšanās par Velša daiļradi un apņēmos laboties. Velšam ir īpašs plauktiņš literatūrā un viņa īpatnējo talantu, manuprāt, nevar noliegt. Par "Asmens mākslinieku" rakstīšu jau tuvākajā laikā.