Ir grāmatas, kuras jālasa noteiktā vecumā. Viljama Goldinga (William Golding) "Mušu valdnieks" ("Lord of the Flies") varētu būt viena no tām. To vajadzētu lasīt pusaudžu gados vai agrā jaunībā — laikā, kad vēl tic, ka pasaule ir vienkārša, bet pieaugušie tikai bojā dzīvi ar saviem likumiem un ierobežojumiem. Varbūt ar šo grāmatu tad varētu iegūt apziņu, ka pieaugušie tomēr nav tik slikti un nevajadzīgi. Lasot "Mušu valdnieku" vecumā pēc trīsdesmit, sajūta ir cita, jo ir pieredze, kas iemācījusi - tumsa cilvēkā patiesībā nav nekāds izdomājums un sāc saskatīt tekstā arī politiku.
Šis stāsts par zēniem, kuri pēc lidmašīnas katastrofas nonāk uz neapdzīvotas salas, un tas ir alegorija par sabiedrības un morāles trauslumu. Nav pieaugušo, kas norādītu, ko darīt, tāpēc bērni mēģina paši radīt savu civilizāciju. Viņi izveido noteikumus un izvirza līderus. Bet drīz vien šī civilizācija sāk brukt kā pierādījums tam, ka arī demokrātija ir trausla, ja vien atnāk viens harizmātisks līderis, kas vēlas varu.
Sākumā Ralfu ievēl par līderi, jo viņš šķiet taisnīgs un prot runāt. Ralfs par savu lomu puišu vidū prāto vairākkārt, par vadītāju būt nav viegli, un tam ir arī savas ēnas puses, bet man īpašs šķita šis citāts: "Ja esi vadonis, tad jādomā un jābūt gudram – tā jau ir tā nelaime. Un pastāvīgi steigšus jāpieņem lēmumi. Tad gribot negribot jādomā, tāpēc ka domas ir vērtīgas, no tām daudz labuma." /99.lpp./
Ralfam līdzās ir domātājs un padomdevējs Ruksis. No vienas puses viņš simbolizē saprātu un racionālu skatījumu, bet no otras - ik pa laikam tiek izsmiets un izvēlēts par "peramo" puišeli. Bet, lai nu kā, domāšana Ruksim padevās, varbūt tas bija viņa tantītes nopelns:
"Priekš visa ir savas zāles, arī priekš smadzenēm. Vai jūs tiešām domājat, ka visu laiku var baidīties nezin no kā? Dzīvē viss ir zinātnisks." /107.lpp./
Džeks savukārt ir līderis pēc dabas, bet viņa ambīcijas un vēlme valdīt pāraug vardarbībā. Sākumā viss šķiet līdzsvarā: viens medī, otrs rūpējas par uguni, kas simbolizē cerību uz glābšanu. Bet, kā tas nereti notiek arī īstā dzīvē, katrs savu ietekmes sfēru sāk uzskatīt par svarīgāko. Kad demokrātijā problēmas sauc par niekiem un nerisina tās, seko apvērsums. Stīvēšanās un rīvēšanās, ja tās nerisina, neizbēgami beidzas ar sabrukumu.
Sākumā Goldinga stāsts šķiet rāms, pat nedaudz vienmuļš. Lasītājs tiek iemidzināts drošā apziņā, ka zēni mēģina sadarboties, ievēl vadoni, sadala pienākumus, autors ieaijā lasītāja modrību ar dabas aprakstiem. Bet tieši šī drošība ir nepieciešama, lai otrajā daļā trieciens pa lasītāja apziņu būtu spēcīgāks. Kad noteikumi sabrūk, norises uzņem strauju un satraucošu gaitu. Goldings apzināti rada sajūtu, ka viss sāk iet šķērsām un to jautā arī stāsta varoņi - kā tas gadījies, ka viss aizgāja tik greizi?
Goldings liek aizdomāties ne tikai par sabiedrības struktūru, bet arī par ļaunuma dabu cilvēkā. Viņš neuzdod jautājumu, vai cilvēks ir labs vai ļauns, bet gan — kas notiek, kad tiek noņemts sociālais ietvars, kas mūsu "labumu" notur virspusē. Goldinga valoda un tās tulkojums, protams, ir ar savu laika elpu. Izrakstīju diezgan daudz vārdus, lai papriecātos par tiem. Nez, kā, piemēram, mūsdienu jaunietis uztvertu tādus vārdus kā iežmauga, laids, zvirgzdaine, iegoznis, iekviukstēties, pabieznis, gulstavāt, kukuriski, ņūklis vai sivēnīca? Šādu un citu vārdu dēļ varbūt brīžiem aizķēros, jo tos apdomāju un "izgaršoju", bet romānam tie kopumā noteikti netraucēja, tikai bagātināja manu pieredzi.
Man šķiet, ka komentāra vērts ir arī vāks. Zvaigzne ABC 2010. gadā publicēto versiju varētu maldīgi uzskatīt par grāmatiņu bērniem, vecumā nu tā ap ceturto klasi maksimums. Savukārt 2025. gada izdevuma vāks labi parāda, ka šis tomēr būs nobriedušākiem prātiem paredzēts lasāmais. Kaut gan - kas zina, varbūt mans trešklasnieks šo grāmatu izlasītu un paustu man absolūti pārsteidzošas atziņas par savu dzīves redzējumu.
Stīvens Kings, kurš pats iedvesmojies no šī darba, raksta, ka "Mušu valdnieks" vienmēr ir bijis piemērs tam, kam romāni vispār ir vajadzīgi un kas padara tos neatsveramus. "Iztēles radīts darbs, kas nav izklaidējošs, nudien ir atzīstams par vāju. Tomēr vajadzētu būt vēl kādam iemeslam. Labam romānam būtu jāizdzēš robeža starp autoru un lasītāju, lai abi saplūstu vienā. Kad tas notiek, romāns kļūst par daļu no dzīves," paudis Kings.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru