Jaunā franču meitene Katrīna aizraujas ar fotografēšanu un pasauli skata caur kameras aci, ar klikšķi apturot mirkli, ko saglabāt. Viņa ir bērns, bet dzīves skatījums no naivā un bērnišķīgā ļoti strauji mainās. Karš maina ikdienu, taču īstu cilvēcību nav iespējams mainīt.
Komikss ir balstīts patiesos notikumos — stāsts ir dokumentāls un vēsta par holokaustu, kas skāra visu Eiropu. Tā ir grāmata par cilvēku izvēlēm un rīcību šādās smagās situācijās. Izvēle var būt sarežģīta, ja “mugurkauls” ir vājš. Taču cilvēkiem ar stingru pārliecību jautājumu nav — ir jārīkojas.
“Katrīnas kara” galvenās varones prototips ir rakstnieces Žilijas Bijē māte - Rašele Koena. Kara sākumā viņa nonāca leģendārā, progresīvā pedagoģiskā iestādē — Sevras Bērnu mājā (Maison de Sèvres). Nacistu okupētajā Francijā ebreji ir apdraudēti. Vispirms Rašelei bija jāpieņem svešs vārds — Katrīna Kolēna. Drīz vien nācās arī pamest Sevras Bērnu māju un tajā iegūtos draugus. Tādējādi šī grāmata ir ne tikai autores atmiņu iemūžināšanas veids, bet arī pateicība un cieņas izrādīšana Sevras Bērnu mājas personālam.
Ja nepieciešams par vēsturi ieinteresēt bērnus un jauniešus, kuriem ne pārāk gribas daudz lasīt, iesaku šo grāmatu, kas atklās tematu par holokaustu Eiropā. Linas Itagaki un Marjus Marcinkēviča “Meitene ar šauteni” iepazīstinās ar meža brāļiem un māsām jeb partizāniem, kas pretojās krievu okupantiem. Savukārt Jurga Vile un Lina Itagaki caur "Sibīrijas haiku" atklās padomju režīma represēto stāstus.
Domāju, ka šādas grāmatas sniegs vismaz pamata zināšanas par sāpīgākajiem 20. gadsimta vēstures pieturpunktiem un var arī raisīt tālāku interesi — pievērst bērnus un jauniešus sarežģītākiem tekstiem, kas nav komiksi. No franču valodas tulkojusi Gita Grīnberga. Komiksa vizuālo adaptāciju latviešu izdevumam veidojis Ivs Zenne.
