pirmdiena, 2024. gada 15. jūlijs

Astra Filipsone “Drauga tarifs”


“Tu zini, cik patiesībā tas stulbais soctīklu darbs ir grūts? Tu zini, cik daudz naidīgu komentāru es saņemu, lai gan mēģinu tos neņemt galvā? Bet kaut kur jau tie paliek. Tāpat kā brāļa sitieni, kas ārēji sadzijuši jau desmit gadus. Un tad es to visu cenšos izlabot ar sirsniņu vākšanu internetā. Es tās salasu kā sēnes caurā groziņā. Tās birst it kā iekšā, bet izbirst cauri.”

Latviešu autore Astra Filipsone un viņas “Drauga tarifs”, iespējams, būtu paskrējis man garām nemanīts, ja ne izdevēja Zvaigzne ABC e-grāmatu ikmēneša atlaižu akcija. Allaž izmantoju iespēju iegādāties elektroniskās grāmatas šajās akcijās, lai vajadzības gadījumā lasāmais vienmēr būtu pa rokai visdažādākajos formātos. Tā sacīt - veidoju savu tsundoku plauktiņu arī elektroniski, tā it kā ar taustāmo nepietiktu. Debija Filipsonei izdevusies. Skatīsim, ko varam sagaidīt vēl.

Šī stāsta galvenā varone Nata jau gadiem ir vientuļa, turklāt pēdējā laikā arī bezdarbniece. Ja neņem vērā ikmēneša vizīti pie nodarbinātības aģentes Sarmītes un vienu kaimiņu, jaunajai sievietei nav diez ko daudz siltu tikšanos. Pat pašas vecāki šķiet planējam kaut kur citos izplatījumos, turklāt Nata jūtas pievīlusi viņu cerības. Sarmīte piedāvā Natai apvaicāties par darbu firmā “Čomiņš” un darbs patiešām tur atrodas. Nata būs aplikācijā piesakāms draugs uz vienu dienu. Saņemot pieprasījumu, dažas stundas jāpavada kopīgās izklaidēs, sarunās vai pastaigās, īsāk sakot, draudzējoties. Tas viss bez jebkādiem seksuāliem zemtekstiem un aizdomīgiem darījumiem. Natas “draugi” ir visdažādākie - skolēns ar segvārdu “Ķirzakas smaids”, soctīklu zvaigzne Kriksītis, ņiprā pensionāre Maiga. Lai arī šie cilvēki ir ļoti atšķirīgi, viņiem kopīga ir vēlme pēc sabiedrības. Turklāt labs draugs ne tikai runā, bet arī klausās un caur to atklāj sev arī paša trūkumus.

Drauga definīcija: “Tas nozīmē būt blakus un saprotoši klausīties otrā, pat ja viņš runā pilnīgas muļķības. Pievienojos – īstam draugam būtu jāspēj uzklausīt visdažādākās otra cilvēka izpausmes, turklāt patiess draugs tās, visticamāk, nemaz neuzskatīs par dumjībām.”

Anotācijā pieteiktā doma šķita saistoša un aktuāla – šobrīd īrēt uz laiku iespējams jebko. Kāpēc gan ne draugu? Un par spīti tam, ka interneta laikmetā visi visu laiku ir sasniedzami un atrodami, pilni forumi un domubiedru grupas ar padomdevējiem un līdzjutējiem, bet reālajā dzīvē cilvēki tomēr grimst vientulībā.

Teksts bija ņiprs, viegli un ātri izlasāms. Sākums bija tāds, ar ko viegli identificēties, pieredzēt pašam vai vismaz apdomāt, kādu pazīstamu cilvēku līdzīgā situācijā. Tad beigas bija mazliet kā pasakā, taču bez tāda gruntīga mīlas stāsta ar princi baltā zirgā. Princis gan bija, bet tas jau bija precēts un uz ASV aicināja ciemos un darbu piedāvāt, ne ģimenes laimi būvēt.

Kopumā viegla lasāmviela atpūtas brīdim, kur galvenie atslēgas vārdi un temati būtu draudzība, siltums, mīlestība un vientulība. Labi derēs gan jaunākam, gan mazliet vecākam lasītajam.

“Varbūt patiesībā bija tā, ka bērni ar saviem muļķīgajiem jautājumiem nāca pasaulē tādēļ, lai pieaugušajiem pavisam neatrofētos smadzenes?”



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru