pirmdiena, 2016. gada 8. augusts

Filma "Tas ir tikai pasaules gals"


Dusmīgi, dusmīgi cilvēki. Neiecietīgi, nevēlas klausīties citā, vēlas dzirdēt tikai sevi un ticēt saviem pieņēmumiem. Tā divos teikumos es raksturotu režisora Ksavjē Dolana (Xavier Dolan) filmu "Tas ir tikai pasaules gals". Kanādas un Francijas kopražojuma filma pirmizrādi jau piedzīvoja Kannu kinofestivālā, bet Latvijā plašākai publikai to dos vēl tikai oktobrī, to izrādīs Rīgas Starptautiskajā kino festivālā (13.-23. oktobris). Es un vēl bariņš interesentu to jau redzējām īpašā seansā. 

Nevaru sevi saukt par Dolana cienītāju vai pazinēju, biju dzirdējusi par šo kanādiešu brīnumbērnu, bet šī bija pirmā viņa filma, ko redzēju. Neko nelasīju pirms seansa ne par filmu, ne režisoru un viņa darbiem, tāpēc arī skatīties gāju kā tukša lapa, bez īpašām gaidām, gatava "tikt aprakstīta" un iespaidota. Patika, Iesaku.

Piecu aktieru saspēle, drāma, klusuma mirkļi un monologi spēj noturēt skatītāju visā filmas garumā. Tas šai psiholoģiskajai ģimenes spēlei, starp citu, ir īsti atbilstošs jeb pusotra stunda. Tā teikt: ne par daudz, ne par maz. Pēc filmas atliek vien domāt, cik tuvu tu esi saviem tuvākajiem radiniekiem, ko tu par viņiem zini un cik daudz viņi zina par tevi? Vai ir bijušas situācijas, ka kāds nācis pie manis ar vēstījumu, bet tu neesmu ļāvusi otram cilvēkam sakāmo pateikt? Par šādām situācijām mēs, cilvēki, varam tā arī nekad neuzzināt.

Galvenajās lomās: Gaspārs Ulī (Gasspard Ulliel), Mariona Kotijāra (Marion Cotillard), Vincents Kassels (Vincent Cassel), Lea Seidū (Léa Seydoux). Filmas scenārijs veidots pēc Žana Lika Lagarsa (1957-1995) lugas motīviem. Īpašu uzmanību vēlos pievērst Vincentam Kasselam, kuru pēdējā laikā jaunajās filmās esmu pamanījusi ārkārtīgi bieži (viena no tām jaunākā ir Borna filma). Tieši Kassela attēlotais īpaši dusmīgais Antuāns šajā filmā, galu galā  bija tas, kuru gribējās pažēlot un nopaijāt. 

"Tas ir tikai pasaules gals" nominēta Zelta palmas zaram un žūrijas Grand Prix šī gada Kannu kinofestivālā.  Starp citu, Kannu kinofestivāls nosaka ne tikai pasuales kino tendences un, kas šajā sezonā "ir kruti", bet arī paziņo par jauniem talantiem. Ksavjē Dolans ir viens no tiem režisoriem, kas savulaik atklāti Kannu kinofestivāla ietvaros, turklāt tas ar viņu notika 2009.gadā, 19 gadu vecumā. 

Rudens ir lielisks laiks, kad mūzikas festivālu sezonu plūdeni pārvērst kino festivālu sezonā. Sāciet ar Baltijas jūras dokumentālo filmu forumu (7. - 11.septembris) un turpiniet ar Rīgas Starptautisko kino festivālu! Ņemiet labas filmas, kad tās pienes jums "uz paplātes"!

2 komentāri:

  1. Sveiki ! Šodien noskatījos šo filmu! Paldies par rakstu, taču visu filmas laiku mani nelika mierā tā spriedze starp Lui un viņa brāļa sievu.. Kā Jūs to redzat? Kāpēc režisors to tik ļoti akcentējis? Neveiklība, uztraukums, stostīšanās..

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Ja godīgi, nepievērsu īpašu uzmanību spriedzei tieši starp šiem diviem tēliem. Varbūt tāpēc, ka spriedze dažādās tās izpausmēs un gan jau, ka dažādu iemeslu dēļ pastāvēja starp Lui un arī katru no pārējiem. Māsa jutās pamesta, brālis greizsirdīgs, mammai pārāk asociējās ar vīru utt.

      Dzēst

Šoderlo de Laklo "Bīstamie sakari"

18.gadsimtā dzīvojušā franču rakstnieka Šoderlo de Laklo grāmata "Bīstamie sakari" ir romāns vēstuļu formā, kas moralizē par ti...